Krievija: Sīrijas pretgaisa aizsardzība notrieca 71 no 103 Rietumu raķetēm  (349)

"Saskaņā ar pieejamo informāciju tika izmantotas 103 raķetes," norādīja Rudskojs.

"Sīrijas gaisa aizsardzības sistēma, kas balstīta uz padomju gaisa aizsardzības sistēmām, veiksmīgi atraidīja aviācijas un jūras spēku raidītos triecienus. 71 raķete tika pārtverta," lepojās Krievijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieks.

Viņš arī norādījis, ka Rietumu raķetes izdarījušas vien nelielu kaitējumu Sīrijas armijas objektiem.

"Saskaņā ar pašreizējiem datiem, starp civiliedzīvotājiem un Sīrijas armijas karavīriem nav bojā gājušo," teica ģenerālis, kurš solījies arī vēlāk informāciju precizēt.

Tāpat Rudskojs atgādināja, ka Sīrijā dislocētās Krievijas zenītraķešu vienības nav aktīvi piedalījušās uzbrukumā, bet vien rietumvalstu triecienu vērojušas.

Tiesa, ASV ģenerālleitnants Kenets Makenzijs norādīja, ka Sīrijas zenītraķetes nav ķērušas nevienu no sabiedroto lidmašīnām vai šāviņiem, kas ir absolūtā pretrunā ar Maskavas apgalvojumiem, ka sīriešiem izdevies notriekt 71 no 103 rietumvalstu izšautajām raķetēm.

Saskaņā ar Makenzija teikto Sīrijas pretgaisa aizsardzības vienības izšāvušas aptuveni 40 nevadāmas zenītraķetes, no kurām vairums tikušas palaistas pēc tam, kad sabiedroto trieciens jau bija beidzies.

Tāpat pretrunā iepriekš izteiktajiem Maskavas apgalvojumiem, ASV ģenerālis paziņoja, ka naktī esot arī darbojušās Sīrijā dislocētās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču tas arī neesot devis nekādus rezultātus.

Makenzijs pavēstīja, ka sabiedrotie izšāvuši uz trim mērķiem Sīrijā 105 vadāmās raķetes un ka tādējādi šis trieciens bijis divtik spēcīgs kā pagājušā gada ASV triecieni, kas arī tika veikti, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu pret civiliedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka ASV kopā ar Francijas un Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem sestdien Sīrijā deva raķešu triecienus trim objektiem, kuri ir saistīti ar Sīrijas valdības ķīmisko ieroču programmu, tādējādi sodot prezidenta Bašara al Asada režīmu par iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

ASV, Lielbritānijas un Francijas trieciens pa Sīrijas valdība spēku objektiem ir atbilde uz iespējamo ķīmisko uzbrukumu pēdējai nemiernieku kontrolētajai Damaskas piepilsētai Dumai, kas noticis 7. aprīlī. Opozīcijas aktīvisti, glābēji un mediķi ziņoja, ka valdības spēki nometuši ar ķīmiskām gāzēm pildītas bumbas, kā rezultātā gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki.

Krievijas atbalstītā prezidenta Bašara al Asada valdība ķīmiskā uzbrukuma faktu noliedz, liecības no Dumas saucot par safabricējumu. Arī Maskava noliedza, ka būtu noticis ķīmiskais uzbrukums, kā arī paziņoja, ka uzbrukums bijis iestudēts, vai arī norādīja, ka uzbrukumu sarīkojušas "Baltās ķiveres".

Pēc 7. aprīļa uzbrukumiem ar saindēšanās simptomiem uz slimnīcām nogādāti vairāk nekā 500 cilvēki, pārsvarā sievietes un bērni. Pacientiem bijušas elpošanas problēmas, apzilējusi āda un lūpas, no mutēm nākušas putas, acu apdegumi, kā arī bijusi jūtama hloram līdzīga smaka.

Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) paziņoja, ka ievāc informāciju no visiem iespējamiem avotiem, lai noteiktu, vai ķīmiskās gāzes patiešām pielietotas.

Starptautiskā reakcija uz notikušo bija asa. ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja, ka ASV izvērtē, kas ir noticis un kas par to ir atbildīgs, un ka sekos atbilde, neprecizējot tās laiku.

Lielbritānija un Francija paziņoja, ka 7. aprīļa uzbrukumā ir saskatāmas līdzības ar iepriekš Sīrijā notikušiem ķīmiskajiem uzbrukumiem, kuros tiek vainoti Asada spēki. Francijas prezidents Emanuels Makronsšonedēļ paziņoja, ka viņam ir pierādījumi par Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma ķīmisko ieroču pielietošanu.

Krievija šonedēļ brīdināja Rietumus atturēties no uzbrukuma Sīrijai, draudot, ka ikviena pa objektiem Sīrijā raidītā raķete tiks notriekta. Uz to ASV prezidents Tramps atbildēja, ka Krievijai nevajadzētu draudzēties ar "dzīvnieku Asadu" un lai tā gaida "jaunas, skaistas un gudras" raķetes.

Savukārt Maskava piektdien brīdināja, ka nevar izslēgt kara iespējamību starp ASV un Krieviju.

7. aprīļa uzbrukums nav pirmā reize, kad Sīrijas pilsoņu kara laikā pielietoti ķīmiskie ieroči. 2013. gada augustā ar zarīnu pildītas raķetes tika izšautas pa nemiernieku kontrolētām teritorijām Austrumgutā un Rietumgutā. Incidentā gāja bojā simtiem cilvēku.

ANO izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzbrukumā ir izmantots zarīns. Rietumvalstis norādīja, ka tādu uzbrukumi sarīkot bija pa spēkam tikai Sīrijas valdības spēkiem.

Asada valdība un Krievija šīs apsūdzības noliedza, bet piekrita, ka tiek iznīcināti Sīrijas ķīmisko ieroču krājumi, lai izvairītos no ASV militārā trieciena. Maskava uzņēmās garantēt visa ķīmiskā bruņojuma uzrādīšanu un likvidēšanu.

2017. gada 4. aprīlī notika ķīmiskais uzbrukums nemiernieku kontrolētajai Hān Šeihūnas pilsētiņai. ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam deva rīkojumu par raķešu triecienu pa Sīrijas armijas aviobāzi, no kuras uzbrukums noticis.

Damaska un Maskava savu atbildību atkal noliedza. Taču OPCW un ANO kopīgā izmeklēšana jau oktobrī secināja, ka par ķīmisko uzbrukumu Hān Šeihūnai ir atbildīga prezidenta Bašara al Asada valdība.

Izmeklēšanas komanda arī konstatēja, ka valdības spēki vismaz trīs reizes kara laikā kā ieroci izmantojuši hlora gāzi.

Turpinot noliegt Damaskas vainu ķīmiskajos uzbrukumos, Krievija regulāri ANO Drošības padomē bloķē vēršanos pret Damasku un traucē izmeklēšanu. ANO un OPCW izmeklēšana tika pārtraukta, kad ANO Drošības padomē Krievija bloķēja tās turpināšanu.

Arī par 7. aprīļa uzbrukumu Krievija otrdien ANO Drošības padomē uzlika veto rezolūcijai par izmeklēšanas sākšanu ar tiesībām noteikt vainīgo.

Sīrijas pilsoņu karš sākās 2011. gadā, kad tautas protesti pret Bašara al Asada valdību pārauga vardarbība. Krass pilsoņu kara pavērsiens par labu strupceļā nonākušajiem Asada spēkiem notika 2015. gada rudenī, kad Damaskas pusē karā aktīvi iesaistījās Krievija.

Ar Krievijas, Irānas un Libānas grupējums "Hezbollah" palīdzību valdības spēkiem ir izdevies atgūt plašas teritorijas. Šogad februārī Asada spēki sāka ofensīvu pret nemiernieku kontrolēto Austrumgutu Damaskas pievārtē, veicot intensīvu bombardēšanu.

Martā reģionu izdevās sadalīt trīs izolētās daļās. Saskaroties ar neizbēgamu sakāvi aplenkumā, nemiernieku grupas no divām aplenktajām kabatām piekrita evakuēties uz Sīrijas ziemeļiem.

Taču Dumu kontrolējošais grupējums "Jaysh al-Islam" turpināja pretestību. Pārrunām ar valdību nonākot strupceļā, pagājušās nedēļas nogalē atsākās Dumas bombardēšana.