Politisks blefs un iebiedēšana: kāpēc nesekoja Krievijas atbilde Rietumu uzbrukumam Sīrijā?  (813)

ASV, Lielbritānijas un Francijas trieciens pa Sīrijas valdība spēku objektiem bija atbilde uz iespējamo ķīmisko uzbrukumu tolaik nemiernieku kontrolētajai Damaskas piepilsētai Dumai, kas noticis 7. aprīlī.

Maskava un Damaska noliedza, ka būtu noticis ķīmiskais uzbrukums. Krievija vēlāk arī apgalvoja, ka uzbrukums bijis iestudēts, vai arī norādīja, ka uzbrukumu sarīkojušas "Baltās ķiveres".

Taču tas nepārliecināja Rietumus un neatturēja ASV, Lielbritāniju un Franciju nosodīt prezidenta Bašara al Asada režīmu un gatavot militāru atbildi Asada spēkiem.

Krievija brīdināja Rietumus atturēties no uzbrukuma Sīrijai, turklāt arī draudot, ka ikviena pa objektiem Sīrijā raidītā raķete tiks notriekta un ka atbildes trieciens būs vērsts arī pret raķešu palaišanas platformām.

Piektdien Krievija brīdināja, ka uzbrukuma gadījumā nevar izslēgt kara iespējamību starp ASV un Krieviju.

Taču naktī no 13. uz 14. aprīli uzbrukums notika un Krievija nekādu atbildes triecienu nedeva. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins uzbrukumu nosauca par "agresijas aktu pret suverēnu valsti", bet Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka neviena no vairāk nekā 100 ASV, Francijas un Lielbritānijas raķetēm nenokļuva Krievijas bāzu pretraķešu aizsardzības sistēmu darbības zonā, tāpēc Krievijas spēki notiekošajā nav iejaukušies.

Te jāpiebilst, ka Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs jau martā brīdināja, ka Krievija dos atbildes triecienu, ja potenciāla ASV raķešu uzbrukuma gadījumā Sīrijā tiktu apdraudēti tur izvietotie Krievijas karavīri, nevis Sīrijas spēki.

Krievija arī nāca klajā ar apgalvojumu, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēmas veiksmīgi notriekušas 71 pretinieka raķeti un Sīrijas spēku objektiem nodarītais kaitējums esot neliels. Kā izskatās sagrautais pētījumu centrs, var apskatīt te. Satelīta attēli no uzbrukuma vietām redzami šeit. ASV paziņoja, ka visas raidītās raķetes sasniedza mērķus.

Sīrijas pretgaisa aizsardzības sistēmu darbība novērota jau pēc trieciena. Kā portālam "Delfi" skaidro Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Jānis Bērziņš, Sīrijas spēku rīcībā esošās padomju "Buk" raķešu sistēmas nav spējīgas tikt galā ar ASV raķetēm, tāpēc to izšaušana naksnīgajās debesīs bija vienkārši Sīrijas demonstrācija, ka kaut kas tiek darīts.

'Blefs' un atturēšana

Krievijas uzvedība pēdējo Sīrijas notikumu kontekstā ir vērtējama kā atturēšana, cenšoties novērst Rietumu uzbrukumu, uzskata "Delfi" aptaujātie ārpolitikas eksperti.

"Krievija, visticamāk, apzināti iebiedēja Rietumvalstis, lai pēc maksimālās programmas novērstu uzbrukumu objektiem Sīrijā, bet pēc minimālās – mazinātu uzbrukuma apmēru. Minimālā programma tika izpildīta – ASV un tās sabiedroto spēki uzbruka nelielam objektu skaitam," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes starptautisko attiecību eksperts Māris Andžāns.

Šīs pašas augstskolas politologs Māris Cepurītis uzskata, ka Krievija draudi vērtējami kā politisks "blefs", ko Maskava nespēja praktiski izpildīt.

"Lai samazinātu augstās retorikas nozīmi, pēc uzbrukumiem Krievijas amatpersonas ziņoja par uzbrukuma mazajiem mērogiem, daudzām notriektām raķetēm un neiznīcinātiem militārajiem objektiem, bet cietušiem civiliedzīvotājiem. Šādi tika mēģināts izskaidrot, ka uzbrukums nemaz neprasīja Krievijas atbildi," portālam "Delfi" skaidro pētnieks.

Izvairīšanās no konfrontācijas

Savukārt Andžāns secina, ka gan Krievija, gan Rietumvalstis vēlas izvairīties no tiešas konfrontācijas un pret Sīrijas objektiem vērstie triecieni bijuši vairāk simboliski.

"ASV un sabiedrotie apzināti izvairījās no potenciālas konfrontācijas ar Krievijas spēkiem. Objekti jau bija paredzami un līdz ar to personālu un aprīkojumu no tiem varēja paspēt evakuēt. Tādējādi arī to nozīme bija vairāk simboliska," viņš klāsta, norādot, ka sabiedrotie uzbrukumu veica no droša attāluma un, izvairoties no Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas apsargā krievu spēku bāzes.

Krievijas loma Sīrijā nemazinās

"Šī situācija nemazina līdzšinējās Krievijas garantijas Sīrijai, bet gan parāda garantiju ierobežojumus," Māris Andžāns atbild uz "Delfi: jautājumu, vai Maskavas neiejaukšanās Asadam varētu nozīmēt, ka uz Krievijas aizsardzību nevar paļauties.

Pirms Rietumvalstu uzbrukumiem tika ziņots par Sīrijas režīma lidmašīnu došanos uz Krievijas aviobāzēm, lai tās netiktu pakļautas uzbrukumiem, norāda Cepurītis, atgādinot arī par Maskavas politisko atbalstu Asadam, ANO Drošības padomē regulāri bloķējot režīmu nosodošās rezolūcijas un palīdzību cīņā pret bruņoto opozīciju.

"Nav izslēgta arī Krievijas atbilde citā veidā, piemēram, tieši vēršoties pret opozīcijas spēkiem, bet arī šajā gadījumā Krievijai rūpīgi jāizvērtē tās spējas, lai neatkārtos nesekmīgais "Vagner" kaujinieku uzbrukums ASV spēkiem februāra sākumā," analizē Cepurītis.

"Vagner" incidents norāda uz Krievijas gatavību pārbaudīt ASV spēku aizsardzības spējas un iesaistīties dažāda veida provokācijās, uzskata politologs.

Zemu izmaksu kampaņa

Krievijas militārā kampaņa Sīrijā līdz šim tikusi vērsta uz relatīvi nelielām finansiālām un politiskām izmaksām – konflikta sākumā izmantojot munīciju, kas ražota septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kā arī izmantojot "algotņu karaspēku", kas Krievijai ļauj noliegt zaudējumus, skaidro Cepurītis.

Taču Krievija saglabā arī augsti attīstītas ieroču sistēmas, piemēram, pretgaisa aizsardzības kompleksus S-400, kas izvietoti Krievijas militāro objektu tuvumā, atgādina pētnieks. Tāpat Krievija Sīrijā izmēģinot un pilnveidojot elektroniskās karadarbības metodes.

"Tāpēc pilnībā noniecināt Krievijas militāro kapacitāti Sīrija nedrīkst, tajā pašā laikā, šī kapacitāte ir ierobežota un fokusēta lielākoties uz Krievijas militāro objektu aizsardzību," rezumē Cepurītis.