NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušas papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, ceturtdien paziņojis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Šobrīd mēs neplānojam palielināt mūsu militāro klātbūtni reģionā, taču mēs plānojam nostiprināt mūsu iespējas nepieciešamības gadījumā nosūtīt papildspēkus," pēc sarunām ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti žurnālistiem norādīja Stoltenbergs.
Igaunija, Latvija un Lietuva, kam joprojām rūgtā atmiņā ir pusgadsimtu ilgusī toreizējās PSRS okupācija, aicinājušas ASV dislocēt Baltijas valstu teritorijā lielāku ASV bruņoto spēku kontingentu, kā arī pastiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā.
Pērn NATO izvietoja Polijā un Baltijas valstīs četrus daudznacionālos bataljonus, bet ASV uz manevriem Lietuvā nosūtīja zenītraķešu bateriju "Patriot".
"Ja būs nepieciešamība, mums vajag gatavas vienības, kuras var ļoti ātri pārsviest," uzsvēra Stoltenbergs.
Šo jautājumu paredzēts apspriest nākamajā NATO samitā, kas jūlijā paredzēts Briselē, piebilda ģenerālsekretārs.
Lai gan kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis pievienojušās gan Eiropas Savienībai (ES), gan NATO, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad nav īpaši slēpis, ka viņš nožēlo ietekmes zaudēšanu pār savulaik okupētajām teritorijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
