"Eta" aktīvi darbojas kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Tā radās kā studentu politiskā kustība, kas iestājās pret ģenerāļa Fransisko Franko režīmu. Franko vardarbīgi apspieda basku kultūru, ieslodzīja un spīdzināja intelektuāļus, kā arī aizliedza basku valodu.
Ar laiku organizācija radikalizējās, un 1973. gadā separātisti atentātā pat nogalināja Spānijas premjeru. "Eta" ar vardarbīgām un politiskām metodēm centās panākt Basku valsts neatkarību, kura atrastos septiņu Francijas un Spānijas reģionos, kurus vēsturiski apdzīvojuši baski.
Pēc Franko nāves 1975. gadā Basku Zeme ieguva autonomijas tiesības Spānijā, un "Eta" pamazām zaudēja sabiedrības atbalstu. Asiņainus uzbrukumus organizācijas biedri gan īstenoja līdz pat 2011. gada 9. aprīlim.
Jau 2010. gadā grupējums paziņoja, ka pārtrauc militāru cīņu, un 2011. gadā izsludināja vienpusēju pamieru. Savukārt pērn basku separātisti publiskoja vietas, kur atrodami tās ieroči, norādot, ka līdz ar to ir pilnībā atbruņojušies.
"Mēs apzināmies, ka ilgstošā bruņotā konflikta laikā esam radījuši lielas ciešanas, tostarp sāpes, kuras nespējam atlīdzināt," teikts tagad izplatītajā grupējuma paziņojumā, kas publicēts dažādos basku laikrakstos, "vēlamies godināt mirušos, ievainotos un citus "Eta" rīcības dēļ cietušos. Mēs patiesi atvainojamies (..)."
Spānijas valdība jau iepriekš norādījusi, ka "Eta" ir sakauta gan politiski, gan funkcionāli un savas darbības vairāk nekā 40 gados, kad tā īsteno asiņainus uzbrukumus, nav sasniegusi nekādus mērķus. Separātistu rīkotos uzbrukumos un spridzināšanās kopumā dzīvību šajās desmitgadēs zaudējuši aptuveni 800 cilvēku, bet tūkstoši tikuši ievainoti.