Krievijas rīcība, tostarp "jaukšanās valstu demokrātiskajās sistēmās", bijusi "ārkārtīgi kaitīga konstruktīvas sadarbības izredzēm," teikts ministru kopīgajā paziņojumā.
"Mēs aicinām Krieviju pildīt savas starptautiskās saistības, kā arī tās pienākumus kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei, un saglabāt starptautisko mieru un drošību," norādīts paziņojumā.
"Tos, kuri cenšas graut mūsu demokrātijas, sagaida sekas," pēc sanāksmes paziņoja Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlanda, bet plašāk neatklāja, par kādām sekām ir runa.
Ministre arī neapsprieda apstākļus, kādos Krievija varētu atgriezties šajā valstu grupā.
Krievija tika izslēgta no G8 grupas 2014. gadā, reaģējot uz Krimas aneksiju un Kremļa atbalstu kaujiniekiem Austrumukrainā. Rezultātā G8 atkal kļuva par G7.
G7 grupā ietilpst Lielbritānija, Kanāda, Vācija, Francija, Itālija, Japāna un ASV.
Frīlanda minēja bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu, Krievijas aktivitātes Austrumukrainā, Gruzijā, Moldovā un citās valstīs kā piemērus valsts destabilizējošajai uzvedībai.
G7 valstis Itālija un Japāna izteikušās, ka Krievijai būtu jāļauj atgriezties grupā, lai tā palīdzētu atrisināt problēmas Tuvajos Austrumos un novērstu Aukstā kara atmosfēras atgriešanos. Taču Vācija, piemēram, likusi skaidri saprast, ka Krievija nevarēs atgriezties, kamēr nebūs nokārtoti jautājumi, kuru dēļ tā tika izslēgta no grupas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
