Otrdien vizītē vienā no Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālajiem reģioniem – Serbu Republikā – ieradās Krievijas Federācijas delegācija. Reģiona galvaspilsētā Baņa Lukā delegāciju vietējā valdība sagaidīja īpaši labvēlīgi, vēlreiz apliecinot ciešās politiskās saites ar Krieviju, raksta "Reuters".
Vispirms, Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā pirmdien ar uzrunu valsts parlamentā uzstājās Krievijas pārstāve Valentīna Matvijenko. Matvijenko brīdināja, ka Balkānu valstu politiskā tuvināšanās Rietumeiropai, tostarp, iestāšanās NATO nopietni apdraudēs drošību reģionā. Bosnijas serbi uzskata Krieviju par sabiedroto un nereti liek šķēršļus Bosnijas ciešākai integrācijai Rietumeiropā.
Otrdien Krievijas delegācija viesojās Bosnijas Serbu Republikas galvaspilsētā Baņa Lukā, kurā to sagaidīja arī reģiona prezidents Milorads Dodiks. Prezidents norādīja, ka Bosnija nepievienosies NATO, jo Serbu Republikas pārstāvji to nepieļaus: “[Bosnijas] sadarbība ar Eiropas Savienību nedrīkst konfliktēt ar mūsu un Krievijas interesēm.” Tāpat savā uzrunā reģionālajā parlamentā Dodiks veltīja labvēlīgus vārdus arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: “Īsti draugi, kā Krievijas Federācija un tās prezidents Vladimirs Putins ir palīdzējuši mums nospraust savus mērķus, atgūt pašpārliecinātību un cīnīties par savām tiesībām.”
Valentīnai Matvijenko piešķīra arī goda medaļu par viņas lomu Krievijas un Bosnijas Serbu Republikas saišu stiprināšanā. Krievijas delegācijas vizīte Bosnijas reģionā bija kārtējais apliecinājums Krievijas lielajai ietekmei Balkānu reģionā un var tikt tulkots arī kā signāls Rietumeiropai – nebūt pārāk optimistiskiem ciešākas sadarbības veicināšanā ar bijušās Dienvidslāvijas republikām.
1995. gadā, pamatojoties uz Deitonas miera līguma nosacījumiem, Bosnija un Hercegovina tika sadalīta divos autonomos reģionos – Bosnijas un Hercegovinas federācijā un Bosnijas Serbu Republikā. Bosnijas federācijā lielākoties dzīvo bosnieši (Bosnijas musulmaņi) un horvāti, kamēr Serbu Republikā, galvenokārt, uzturas serbi.
Abus reģionus atšķir gan to etniskais sastāvs, gan politiskās intereses un prioritātes. Tas ir novedis pie zināma strupceļa attiecībā uz Bosnijas ārpolitikas veidošanu, it sevišķi jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību un Krieviju. Milorads Dodiks piekrīt idejai, ka Serbu Republikai vajadzētu atdalīties no Bosnijas un Hercegovinas un veidot ciešākas saites ar Serbiju un Krieviju. Paredzams, ka tuvākajā laikā atšķirības, kas šķeļ abus Bosnijas reģionus turpinās ietekmēt kā valsts sociālo, tā arī politisko sfēru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
