'Nord Stream 2' būvniecības atļauja: Krievija somiem ir psiholoģiska problēma  (363)

Somijas valdību veidojošās "Nacionālās koalīcijas partijas" pārstāvis Eiropas Parlamentā Petri Sarvamā stāsta, ka kopumā Somija vēlas un arī ir konstruktīva un starptautiskos likumus ievērojoša valsts. Tomēr, būdams soms, politiķis nesaprotot somus attiecībā uz visu, kas saistīts ar Krieviju.

Lai gan Sarvamā pārstāv koalīcijas partiju, tā uzskatāma par tādu kā iekšējo valdības opozicionāru drošības jautājumos, jo jau vairākus gadus šī partija iestājas par Somijas dalību NATO. "Attiecībā uz NATO atbalsts somu vidū ir aptuveni 20%. Tas ir aptuveni tikpat, cik atbalsta manu partiju, kas gan, protams, pilnībā nepārklājas," viņš skaidro.

"Šī ideja par nesadarbošanos ne ar vienu pusi ir bez jebkāda reālistiska pamata, dzīvo pati savu dzīvi un tiek uzskatīta par mantru, tradīciju un kaut ko vēl. Tomēr ikreiz, kad mēģini runāt par reālistisku pamatojumu, kaut vai aizsardzības finansējumu, saruna tūlītēji izbeidzas. Tas ir apbrīnojami! Ministri joprojām apgalvo, ka Somija turpina dzīvot gluži kā 70. gados, tomēr pilnīgi noteikti vairs nav tādu apstākļu," uzskata Sarvamā.

"Tādiem uzskatiem nevajadzētu būt 25 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma. Viss un jebkas, kas ir cieši saistīts ar Krieviju, vienmēr ir ļoti sarežģīts un problemātisks, un tas nekad nav vienkārši," skaidro eiroparlamentārietis, "gandrīz tūlītēji šiem jautājumiem ir divas puses, un "Nord Stream 2" tam ir lielisks piemērs."

Sarvamā norāda, tagadējā un iepriekšējās Somijas valdības virzījušas lēmumus attiecībā uz Eiropā pretrunīgi vērtēto dabasgāzes cauruļvadu, uzsvaru liekot uz milzīgajiem ekonomiskajiem ieguvumiem, izvēloties ignorēt projekta ēnas pusi.

"Domāju, ka Somija vienmēr gribējusi saskatīt tikai "Nord Stream" ekonomisko pusi, jo tā ir acīmredzama un tā ir laba un jauka. Tāda ir cilvēku domāšana – kurš gan savā dzīvē vēlas redzēt tās lietas, kas nav komplementāras. Attiecībā uz jautājumiem, kas skar Krieviju, šī tendence tikai palielinās – jautājumi ir tik piesātināti jau no paša sākuma, ka visas šķautnes nemaz nav iespējams apzināties. Tomēr, kā jau teicu, man to ir grūti saprast, lai gan esmu soms," stāsta politiķis.

Petri Sarvamā "Delfi" atzīst, ka Somijas valdība, izskatot gāzes cauruļvada būvniecības atļaujas izsniegšanu, nav pat pasūtījusi vai veidojusi tā dēvēto "drošības ziņojumu".

"Es somu valodā gūglēju vārdus "drošības ziņojums Nord Stream" pirms nācu ar jums tikties. Atradu vien saujiņu meklēšanas rezultātu, un vairums bija saistīti ar manu vārdu, bet pārējais – dažas diskusijas sociālajos tīklos. Mēs, Somija, to nekad neesam skatījuši. Nekā nav," viņš norāda, "Somijā neviena amatpersona oficiāli neredz nekādas kopsakarības starp valsts drošību un "Nord Stream", kamēr uz dienvidiem no Somijas līča, Baltijas valstīs, šī cauruļvada saistība ar drošību tiek uzskatīta par acīmredzamu."

Opozīcijā esošās "Somu partijas" (agrāk partija "Īstie somi") pārstāvis Eiropas Parlamentā Jusi Halla-aho portālam "Delfi" pauž uzskatu, ka "Krievija kopumā somiem ir ļoti sarežģīta psiholoģiska problēma".

Viņš stāsta, ka ignorēt visus "Nord Stream" projekta drošības aspektus bijis sens ieradums, un šī cauruļvada izbūves draudi valstiski tiekot skatīti tikai no vides apdraudējuma viedokļa. "Tā ir nepareiza pieeja un rada bīstamu atkarību Rietumeiropai, jo īpaši Vācijai, no Krievijas enerģijas piegādātājiem. Tas savukārt dod Krievijai neveselīgu pārākumu pret Eiropu, kas savukārt Eiropai neļaus adekvāti reaģēt uz Krievijas darbībām tās tuvākajā apkārtnē. To mēs esam pieredzējuši jau Gruzijā un Ukrainā, un tas ir īpaši bīstami Baltijas valstīm," uzsver Halla-aho.

Jautāts, vai somu politiķu vairums patiešām nesaprot "Nord Stream 2" saistību ar drošības aspektiem, politiķis norāda asi: "Viņi saprot, bet izliekas, ka nesaprot." Viņš stāsta, ka līdzīgi ir ar Krievijas uzņēmējiem, kuri, visticamāk, esot saistīti ar Krievijas valdību un iepērk zemi Somijā stratēģiskās vietās netālu no militārajām bāzēm un komunikāciju infrastruktūras. "Visiem ir skaidrs, ka mums kaut kas būtu jādara, taču tādā gadījumā mēs nodosim, ka vainojam krievus par kaut kādiem sliktiem nodomiem, bet tas somiem ir ļoti sarežģīti."

Politiķis uzskata, ka to ietekmē mentalitāte, kas attīstījās Somijā pēc Otrā pasaules kara, kad gan sociāli, gan politiski bija ļoti grūti paust jebkāda veida kritiku pret Padomju Savienību. "Mums nebija svaiga sākuma agrīnos 90. gados, kā tas bija Baltijas valstīs," pārliecināts Halla-aho.

Savukārt paaudzei, kas dzimusi jau pēc Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā 1995. gadā, Krievijas jautājums neesot pārāk būtisks. "Somijas ārpolitika galvenokārt orientējas uz ES un Rietumeiropu, un cilvēki ir ļoti slikti informēti par Krievijā notiekošo, turklāt, nezinot krievu valodu, nespēj sekot Krievijas medijiem," stāsta opozīcijas pārstāvis.

Dānija gluži kā Somija arī sākotnēji pētīja tikai gāzes cauruļvada būvniecības ietekmi uz vidi, taču pēc apstiprinoša ziņojuma par to valdība šobrīd apsver pētīt arī projekta ietekmi uz valsts drošību. Sarvamā portālam "Delfi" norāda, ka, lai gan Dānija ir Somijai tuva valsts, somu vairākums šādu dāņu rīcību uzskata par pašsaprotamu, bet vienlaikus neuzskata, ka kaut kas līdzīgs attiecas uz viņiem pašiem.

Otrs ar drošību cieši saistīts aspekts ir Eiropas Savienības vēlme veicināt bloka enerģētisko neatkarību, kam pagājušajā nedēļā, uzstājoties EP, atbalstu izteica arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, vienlaikus vēršot uzmanību apdraudējumam, ko tam rada "Nord Stream 2". Sarvamā uzsver, ka arī Somija cieši atbalsta Eiropas energoneatkarību, bet tajā pašā laikā reālie aspekti netiek ņemti pietiekami vērā.

Tikmēr Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) norāda, ka, viņaprāt, Somija izvēlējusies necīnīties vienatnē, bet to darīt kopēji ar citām valstīm. Viņš skaidro, ka Eiropas Parlaments (EP) lūdza Eiropas Komisiju iesaistīties pret cauruļvada būvniecību, taču EK sākotnēji atteikusies, jo neesot likuma, kas pieļautu tās iejaukšanos starp ES un trešo valsti īstenotā projektā, kā dēļ tiek iets otrs ceļš – EP un ES padomei jāgūst kopsaucējs, lai iestātos pret projekta īstenošanu. EP ir skaidri nobalsojis par, bet padomē, kuru veido visu dalībvalstu līderi, vēl jāgūst atbalsts.

Kariņš norāda, ka lielākā pretestība patlaban esot no Vācijas, kuras valdībā joprojām ir tagadējā "Nord Stream AG" un "Rosneft" valdes locekļa Gerharda Šrēdera reiz vadītā "Vācijas Sociāldemokrātiskā partija". Viedokļi gan svārstās arī pašā Vācijā, un kanclere Angela Merkele jau atzinusi, ka "Nord Stream" nav tikai ekonomisks projekts, bet tam ir arī politiskā dimensija, kas ietekmē arī Ukrainu.

"Somijas lēmums droši vien saistās ar kādu politisku apsvērumu, kas viņiem ir un kas nav izdevīgi – kuru cīņu viņi ir gatavi ņemt. Līdz šim Somija, cik zinu, ļoti atbalsta regulas virzīšanu jeb likumu maiņu, kas nozīmē, ka viņi cīņu grib izvērst nevis vienatnē Somu līcī, bet pārnest to uz Eiropas vidieni, atbalstot regulas maiņu," uzskata Kariņš. Opozīcijā esošās "Somu partijas" pārstāvis Halla-aho "Delfi" norāda, ka, nebūdams Somijas koalīcijas partijas pārstāvis, nav informēts par šādu likumprojektu, bet pieļauj, ka tā tas varētu būt.

Latvijas eiroparlamentārietis arī atzīmē, ka Vācija projektu var arī vienkārši apturēt. "Ja Merkele saka, ka, pirms nav skaidrības ar Ukrainu, nekas netiks būvēts, tam teikumam ir lielāka nozīme nekā visām darbībām, ko patlaban īsteno Eiropas institūcijas," uzskata Kariņš, "Tas ir politisks projekts. Esošo cauruļvadu kapacitāte ir pietiekama, lai piegādes no Krievijas vēl palielinātu. Ja Ukrainai infrastruktūra ir veca, to lētāk būtu rekonstruēt, ne būvēt jaunu un to vēl iegremdēt jūrā. Visiem ir skaidrs, ka par naudu te nav runa."

Lai gan "Nord Stream" abu cauruļvadu būvniecība pamatā ir Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" un attiecīgi Kremļa virzīts projekts, tajā caur apvienību "Nord Stream 2 AG" iesaistīti arī Vācijas, Francijas un Nīderlandes uzņēmumi. "Eiropas lielās kompānijas nav ieinteresētas cauruļvadā, bet gan gāzes ieguves laukos Sibīrijā. Izskatās, ka "Gazprom" solījums viņus ņemt partneros pie šīs lielās naudas sadales liek tām paciest jaunu cauruļvadu izbūvi, kas ekonomiski tām nav vajadzīga," spriež Kariņš.

Lai gan enerģētikas milžu potenciālā peļņa līdz šim Rietumeiropas politiķiem bijis spēcīgs arguments nestāties projekta ceļā, Angelas Merkeles un Emanuela Makrona pagaidām neskaidrie vēstījumi liecina par viedokļu svārstīšanos par labu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai, kuru šis projekts nopietni apdraud. Paredzams, ka līdz ar 9,5 miljardu eiro vērtā "Nord Stream2" cauruļvada izbūvi caur Greifsvaldi Vācijā, apejot Ukrainu un citas Austrumeiropas valstis, ES nonāktu aptuveni 80% Krievijas gāzes.

Enerģētiskās atkarības problēma no Krievijas gan vēl jārisina arī pašā Somijā. "Uzskatu, ka pašas Somijas atkarība no Krievijas gāzes ir pārāk liela. Turklāt šobrīd ar Krievijas palīdzību Somijā tiek būvēta atomelektrostacija. Mums to nevajag darīt. Mums nevajag ļaut būvēt "Nord Stream 2" un mums nevajag celt atomelektrostaciju ar Krievijas tehnoloģijām, kamēr vien viņi mūs uzskata par niecībām," saka Sarvamā.

Tiesa, Somijas simtprocentīgo gāzes piegāžu atkarību no "Gazprom" paredzēts mazināt, jau šogad uzsākot gāzes cauruļvada izbūvi uz Igauniju kas dažu gadu laikā pievienos somus Baltijas tīklam, pērn ziņoja "Reuters". Lielāko daļu no projektam nepieciešamajiem aptuveni 250 miljoniem 150 kilometru garajam cauruļvadam piešķirs Eiropas Savienība, bet atlikušo daļu segs Somija un Igaunija.