Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.
"Es priecājos jūs satikt," Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.
Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953.gadā.
Kima un Muna samits ir līdz šim augstākā līmeņa tikšanās Korejas kodoldiplomātijā, un tās nolūks ir sagatavot ļoti gaidīto Kima un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos.
Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA piektdien ziņoja, ka Kims "vaļsirdīgi apspriedīs ... visus radušos jautājumus, lai uzlabotu Starpkorejas attiecības un sasniegtu mieru, labklājību un Korejas pussalas atkalapvienošanos".
KCNA nepieminēja denuklearizāciju, tomēr Ziemeļkorejas atomieroču arsenāls būs svarīgs temats sarunu darba kārtībā.
Ziemeļkoreja pērn veica sesto un līdz šim spēcīgāko kodolizmēģinājumu, kā arī izmēģināja starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas spētu sasniegt ASV kontinentālo teritoriju. Šīs darbības pastiprināja saspīlējumu, un Kims un Tramps apmainījās ar personīgiem apvainojumiem un kara draudiem.
Tramps ir pieprasījis Ziemeļkorejas atteikšanos no atomieročiem, un Vašingtona mēģina panākt, lai tas tiktu izdarīts pilnīgā, pārbaudāmā un neatgriezeniskā veidā.
Dienvidkoreja ceturtdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas tehnoloģiskie panākumi kodolieroču un ballistisko raķešu programmās nozīmē to, ka jebkāda vienošanās būs "fundamentāli atšķirīga no denuklearizācijas vienošanām deviņdesmitajos gados un šī gadsimta sākumā".
"Tas padara šo samitu vēl grūtāku," reportieriem sacīja Dienvidkorejas prezidenta sekretariāta vadītājs Ims Džunsoks.
"Samitā abiem līderiem bija nopietnas un atklātas sarunas par veidiem, kā denuklearizēt Korejas pussalu," paziņoja Muna preses pārstāvis, piebilstot, ka abas puses vēl strādā pie kopīgā paziņojuma, kas tiks publiskots samita noslēgumā. Phenjana pieprasa vēl neprecizētas drošības garantijas, lai tās arsenāls tiktu apspriests.
Kad Kims martā apmeklēja Ķīnu, dodoties pirmajā ārzemju vizītē, Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua" citēja viņa teikto, ka šis jautājums var tikt atrisināts, ja Seula un Vašingtona veiks "progresīvus un sinhronus pasākumus miera realizācijai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
