ASV prezidenta Donalda Trampa izraudzītā Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora amata kandidāte Džīna Haspela centusies atsaukt savu kandidatūru, svētdien vēstīja ASV laikraksts "The Washington Post".
Pašeizējā CIP direktora vietniece Haspela piektdien paziņoja Baltajam namam par savu nodomu atteikties no nominācijas, ja amata pieņemšana kaitēs viņas un CIP reputācijai, ziņoja "The Washington Post".
Haspelas apstiprināšanā Senātā tika plānota trešdien, tomēr viņa nedēļas nogalē izsaukta uz Balto namu, lai skaidrotu savu lomu CIP pretrunīgi vērtētajā nopratināšanas programmā, laikrakstam atklājuši informācijas avoti.
Tramps jau martā paziņoja tviterī, ka ir izraudzījies Haspelu, lai viņa nomainītu CIP direktora amatā Maiku Pompeo, kurš kļuvis par valsts sekretāru.
Daži kongresmeņi un cilvēktiesību organizācijas gan ir pret ilggadējās CIP aģentes Haspelas nomināciju, jo viņa izpelnījusies kritiķu pārmetumus par teroristu pratināšanu ar radikālām metodēm.
Pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem viņai kā CIP slepeno operāciju amatpersonai bijusi zināma loma par terorismu aizdomās turēto pratināšanā, izmantojot, kā tiek apgalvots, apšaubāmas metodes.
Berlīnē bāzētā bezpeļņas juridiskā organizācija Eiropas Konstitucionālo un cilvēktiesību centrs pērn jūnijā aicināja Vācijas federālo prokuratūru izsniegt orderi viņas aizturēšanai.
Haspela strādājusi CIP vairāk nekā trīs desmitgades. Kopš 2017.gada februāra viņa ir CIP direktora vietniece.
2002.gadā Haspela pārraudzījusi vienu no tā dēvētajiem CIP melnajiem objektiem jeb slepenajiem aizturēšanas centriem.
Šajā laikā divi cilvēki, par kuriem bija aizdomas, ka viņi ir "Al Qaeda" teroristi, atbilstoši izskanējušajām apsūdzībām esot spīdzināti.
Kā teikts Senāta ziņojumā, Abu Zubaida un Abds ar Rahims an Nashiri vairākas reizes pakļauti slīcināšanas imitācijai, viņiem liegts miegs, turklāt viņi pakļauti arī citām apšaubāmām metodēm. Abi vēlāk nogādāti ASV militārajā cietumā Gvantanamo.
Vairākus CIP ziņojumus, kuros aprakstīta Abu Zubaidas pratināšana, parakstījusi Haspela, 2017.gada februārī vēstīja pētnieciskās žurnālistikas vietne "ProPublica".
Haspelai bijusi arī zināma loma CIP 2005.gada lēmumā iznīcināt pratināšanu ierakstus, vēsta laikraksts "The New York Times" un citi ASV mediji.
Haspela CIP tiek augstu vērtēta, ziņo ASV mediji. Sagaidāms, ka amatā stāšanās gadījumā viņa turpinās īstenot Pompeo politikas virzienus un uzturēt līdzšinējā direktora prioritātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
