Nedēļa pasaulē: Tramps melo, ukraiņi karo un Krieviju satrauc viltus ziņas  (63)

Mums tuvākos apvāršņos apstiprināts Eiropas ekonomiskā motora Vācijas budžets, karstākajām diskusijām izvēršoties par sen gaidīto aizsardzības budžeta pieaugumu, un viedokļu apmaiņu Eiropas līderu starpā raisīja Eiropas Komisijas piedāvātais Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta plāns, kurā robu izcirps donorvalsts Lielbritānijas aiziešana no bloka. Savukārt vērienīgie un negaidītie Armēnijas protesti, visticamāk, uzskatāmi par rezultatīviem un pabeigtiem līdz ar opozīcijas līdera Nikola Pašinjana drīzu kļūšanu par jauno premjeru, kas gan diez vai mainīs valsts ārpolitiku. Tāpat turpinājās asiņainie palestīniešu protesti Gazā, Afganistānas galvaspilsētā tiešu uzbrukumu piedzīvoja žurnālisti, bet Sīrijas režīms ar Irānas un Krievijas atbalstu likvidējis pēdējos opozīcijas anklāvus.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Krievija, kura tiek saistīta ar dezinformācijas kampaņu rīkošanu Rietumu demokrātisko iekārtu graušanai, paziņojusi, ka to satrauc viltus ziņu izplatība un tā vēlas izveidot starptautisku mehānismu, lai ar šo sērgu cīnītos, vēsta "Vice". Pagājušajā otrdienā ANO komitejā Krievijas Ārlietu ministrijas ierēdnis Maksims Bujakevičs paziņoja, ka Krievijai raizes dara viltus ziņu izplatība, un tā uzskata, ka ANO esot labākā organizācija, ar kuras palīdzību šo problēmu risināt.

Ministrijas Starptautisko informācijas problēmu direktorāta vadītājs Bujakevičs norādījis, ka katras atsevišķas valsts pūliņi varot izgāzties, un tikai bruģēšot ceļu "disidentu apspiešanai ar totalitārām metodēm" un novedīs pie sabiedrības "likumisko pamatu graušanas", viņa teikto citēja informācijas aģentūra "Tass". Viņš paudis uzskatu, ka ANO ietvaros jārada mehānisms, kas "atbilstu visu valstu interesēm".

Šāds paziņojums no valsts, kura pati tiek apsūdzēta disidentu nonāvēšanā, viltus ziņu un veselu viltus mediju un tā dēvēto troļļu fermu veidošanā, lai mērķtiecīgi ietekmētu sabiedrības viedokli, savstarpēji rīdītu dažādas sabiedrības grupas un pat pastarpināti ietekmētu vēlēšanu un referendumu iznākumu, ir mulsinošs. "Vice" norāda, ka diemžēl nav zināma citu ANO komitejas locekļu reakcija uz šādu paziņojumu.

Medijs gan atzīmē, ka Bujakevičs nav pūlējies norādīt, kā tieši šāds mehānisms būtu jāveido un jākontrolē. Vienlaikus tas neesot pārsteidzoši, jo arī pirms gada no viņa puses nācis līdzīgs ierosinājums, kam nav sekojuši nekādi mēģinājumi to patiešām īstenot.

Ārsts Harolds Bornšteins, kura vārdu pasaule uzzināja pēc tam, kad viņš vēl Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā publiskotā ziņojumā rakstīja, ka ASV līderis ir "veselīgākais indivīds, kāds jebkad tikšot ievēlēts par prezidentu", šonedēļ atzinās, ka nav šī ziņojuma satura autors.

Tehniski gan viņš patiešām to uzrakstījis, taču tekstu viņam diktējis pats Donalds Tramps. Līdz ar to tajā atrodami tādi nemedicīniski secinājumi, kā "apbrīnojams fiziskais spēks un izturība" un "pārsteidzoši lieliski laboratorijas rezultāti". Gastroenterologs Bornšteins CNN intervijā atzina, ka ASV prezidents "diktējis visu vēstuli". "Es to nerakstīju, es tikai to sacerēju, spēlējot viņam līdzi," atzinis ārsts.

Bornšteins bija Donalda Trampa ārsts jau vairāk nekā 30 gadus. Tas gan pēc viņa teiktā nav traucējis pagājušā gada februārī ar tobrīd jaunievēlēto prezidentu saistītiem cilvēkiem ierasties viņa birojā un bez jebkāda pamatojuma konfiscēt visus medicīniskos pierakstus par Trampa veselību. Šis reids licis mediķim justies "izvarotam, skumjam un nobiedētam".

Pagājušās nedēļas sākumā, 30. aprīlī, Ukrainas-Krievijas kara frontes zonu valsts Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainas valdība beidzot atzina par kaujas zonu, izbeidzot 2014. gada aprīlī sākto un četrus gadus ilgušo pretterorisma operāciju un uzsākot Apvienoto spēku operāciju.

Apvienoto spēku štābam ir pakļautas ne tikai Ukrainas Bruņoto spēku vienības, bet arī visas citas drošības un tiesībsargājošo institūciju daļas, kas atrodas abos daļēji okupētajos reģionos. Apvienoto spēku komandieris Sarijs Najevs ir atbildīgs par spēku uzturēšanas plānu izstrādi, kā arī tieši ziņo prezidentam. Drošības struktūrām piešķirtas arī vairākas līdz šim nebijušas īpašas pilnvaras, tostarp ārkārtas gadījumos tās pret uzbrucējiem var izmantot ieročus.

Jautāts par potenciāli gaidāmu Krievijas spēku iebrukumu dziļāk Ukrainā jau šā gada vasarā, Najevs aģentūrai "Unian" norādījis, ka Apvienoto spēku operācijas pirmais un galvenais mērķis ir tieši Krievijas agresijas novēršana. Tikšot pastiprināta aizsardzības līnija, un "uzbrūkošās valsts spēkiem tagad ir pienācis laiks saprast, ka tie saņems adekvātu atbildi", norādīja komandieris.

ASV un Lielbritānijas zinātnieki ar vienu no visu laiku modernākajiem speciāli zinātnes misijām ubūvētajiem kuģiem "R.S.S. Sir David Attenborough" devušies ekspedīcijā izpētīt tā dēvēto "pastardienas ledāju". Tā izkušana vien varētu pacelt ūdens līmeni visā pasaulē par vidēji trim metriem, applūdinot neskaitāmas piekrastes pilsētas, informēja "The Washington Post".

Aptuveni trīs kilometrus biezā Tvaitas ledāja padziļināta izpēte varētu mainīt to, kā zinātnieki nākotnē modelēs ūdens līmeņa celšanos. Paredzams, ka ekspedīcija izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, un tā ietvers arī zemūdens robotu darbu, ar kuru palīdzību tiks pētīta ledāja zemūdens daļa, tostarp milzīgie plašumi zem tā. Zinātnieki izmantos zemūdens robotus, radarus, seismiskos instrumentus, kā arī īstenos nelielus spridzināšanas darbus, lai uzzinātu vairāk par ledāja struktūru, kā arī pārvietošanās un kušanas ātrumu.

Par spīti tā lielajam izmēram un būtiskajai ietekmei uz paredzamo ūdens līmeņa celšanos drīzā nākotnē līdz šim Tvaitas ledājs nav īpaši pētīts, jo atrodas grūti pieejamā un ģeogrāfiski tālā Antarktīdas malā. Visā cilvēces vēsturē uz tā uzkāpuši vien daži desmiti cilvēku, no kuriem pašu ledāju pētījuši vien neliela daļa no tiem.

Pirmoreiz vispārējā ledāja apskatē 2016. gadā zinātnieki konstatēja, ka ūdens līmeņa celšanās potenciāls vēl šī gadsimta laikā nav pietiekami novērtēts.

ANO kopumā ir vairāk nekā 190 dalībvalstis, un no tām Taivānu šobrīd atzīst vairs tikai 18, kā arī Vatikāns (nav ANO dalībvalsts). Pagājušajā otrdienā Dominikānas republika oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku jeb Taivānu un dibināja jaunas ar Ķīnas Tautas Republiku.

Šis Dominikānas gājiens skaidri demonstrēja, ka Pekinas taktika veidot diplomātiskās attiecības, paralēli dāļājot dāsnas ekonomiskās investīcijas visdažādāko valstu infrastruktūrā, rūpniecībā un pat kultūras projektos, strādā.

Pekina un Taipeja viena otru neatzīst un izvirzījušas noteikumus neveidot diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzīst otru. Tad nu valstīm atliek izvēlēties starp Ķīnas republikāņiem, kas pilsoņkara laikā patvērās Taivānas salā un komunistu pārvaldīto pasaulē apdzīvotāko valsti ar skaitliski lielāko armiju un vienu no lielākajām ekonomikām. Pārliecinošs vairums izvēlējies otro.

Ķīnas aizvien uzstājīgākās norādes Taivānai vienkārši atzīt, ka tā ir vienas Ķīnas daļa, kā arī ekonomiskās sviras panākušas, ka Taivānu patlaban atzīst vien daļa Centrālamerikas, Karību jūras un Klusā okeāna salu valstis, kā arī Paragvaja un divas mazas Āfrikas valstis. Lielā "tautu staigāšana" notika jau 70. gadu izskaņā un 80. gadu sākumā, bet pēc atjaunota Ķīnas spiediena 2007. gadā diplomātiskās attiecības ar Taipeju slēdza Kostarika, 2008. gadā – Malāvija, 2013. gadā – Gambija, 2016. gadā – Santome un Prinsipi, bet vēl pērn vasarā – Panama.