Turkmenistānā tieši pirms nedēļas atklāts kārtējais megaprojekts – Turkmenbaši Starptautiskā jūras osta Kaspijas jūras austrumu krastā. Lai gan autoritārais režīms tās atklāšanā saņēmis lielu skaitu publisku sveicienu no Ķīnas, Indijas un citām reģiona sabiedrotajām, pagaidām nav skaidrs, kam aptuveni 1,3 miljardus eiro vērto infrastruktūras būvi varētu izmantot, raksta "Eurasia Net".
Osta ir tikai viens no projektiem, kuru ar dabas resursiem bagātā valsts uzsāka celt vēl augsto naftas un dabasgāzes cenu laikā. Tāds bija arī aptuveni četrus miljardus eiro vērtais sporta manēžu komplekss pērn notikušajām piektajām Āzijas sporta spēlēm telpās un cīņas mākslā, kā arī Ašgabatas jaunās lidostas būve aptuveni divu miljardu eiro vērtībā. Tiesa, visu celtņu izmaksas auga arī vietējās valūtas vērtības straujās lejupslīdes un augstā korupcijas līmeņa dēļ.
Turkmenistānas valdība gan turpina apgalvot, ka vērienīgās investīcijas ostas un lidostas izbūvē ir ieguldījumi, kas jau drīzumā tiks atpelnīti. Vēl Jaungada runā valsts līderis Gurbanguli Berdimuhamedovs lielāko uzmanību veltījis tirdzniecības un tranzīta sektoru gaidāmajai izaugsmei, un šim gadam valsts funkcionāri iepriekš izstrādājuši sauklis"Turkmenistāna: Lielā Zīda ceļa sirds".
Bijušais zobārsts Berdimuhamedovs Turcijas kompānijas "Gap Insaat" izbūvētās ostas atklāšanā apgalvoja, ka jaunie jūras vārti trīskāršos preču tranzītu līdz 26 miljoniem tonnu gadā, valsti "aktīvi integrējot ekonomisko attiecību starptautiskajā sistēmā". Lai gan Turkmenistāna no tās sabiedrotajām Ķīnas un Indijas saņēmusi apsveikumus megabūves pabeigšanā, to interese par ostas izmantošanu gan saglabājas gaužām zema, uzsver "Eurasia Net".
Pat Ķīnas lobija grupa "Zīda ceļa tirdzniecības kamera" izteikusi vien atzinīgus vārdus par Turkmenistānas prezidenta vīziju, kas esot "paralēla" Ķīnas pašas īstenotajai "Viena josta – viens ceļš" iniciatīvai, kas aktīvi veicina moderna "Zīda ceļa" izstrādi. Šī kameras pārstāvju norāde demonstrē rezervētu attieksmi pret Ašgabatas pūliņiem kļūt par daļu no lielā Ķīnas projekta, jo lai gan teorētiski ķīnieši varētu preces uz Rietumiem sūtīt caur Kazahstānu, Turkmenistānu, Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju, vienkāršāk un lētāk to joprojām ir darīt pa Transsibīrijas dzelzceļu vai pat jūras ceļiem.
Tikmēr Berdimuhamedova virzītais projekts var lepoties ar diviem Ginesa rekordiem – jaunā osta ir lielākā osta zem jūras līmeņa un tajā atrodas lielākā mākslīgā sala zem jūras līmeņa. Tiesa, tas nav inženierijas brīnums, bet tikai fakts, ņemot vērā, ka Kaspijas jūra atrodas aptuveni 30 metrus zem globālā jūras līmeņa, un Turkmenbaši osta ir lielākā tās krastā, iezīmējot vēl kādu aspektu – Kaspijas otrā krastā nevienā ostā pagaidām pat teorētiski nav iespējams izkraut kravas ar tādu kapacitāti, ar kādu Turkmenistānā tās ir gatavi iekraut.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
