Francijas prezidents Emanuēls Makrons ceturtdien, nepilnus divus mēnešus pirms gaidāmā Eiropas Savienības (ES) samita, mudinājis Vāciju beidzot paust nepārprotamu atbalstu viņa iecerētajām bloka reformām.
"Nebūsim vāji, izšķirsimies," saņemot Āhenē Kārļa Lielā balvu par ieguldījumu Eiropas vienotībā, uzsvēra Makrons, brīdinot, ka sapni par Eiropas integrāciju sākušas "plosīt šaubas".
"Mums jāizlemj, vai vēlamies to atdzīvināt, vai arī ļausim tam nomirt," piebilda Elizejas pils saimnieks.
Iepriekš Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele solījuši izstrādāt kopīgu ES reformu plānu, ar kuru jūnija beigās paredzētajā samitā tikšot iepazīstināti pārējo dalībvalstu līderi.
Tomēr dažus no Makrona ierosinājumiem, piemēram atsevišķa eirozonas budžeta ieviešanu un, jo īpaši, eirozonas finanšu ministra posteņa izveidi, daudzi Vācijā uzņēmuši ar neslēptu naidīgumu, bažījoties par vēl lielāku fiskālo pilnvaru nodošanu Briselei.
Makrons savā uzrunā norādīja, ka viņš pazīst "ambiciozu, Eiropu mīlošu Vāciju", taču vienlaikus atzina, ka Vācijā izskan arī balsis, kuras noniecina Francijas priekšlikumus kā nenopietnus vai apsūdz Parīzi vēlmē reformēt ES savās interesēs.
Francijas prezidents, kura īstenotā budžeta apcirpšana un darba tirgus reformēšana daļēji iecerēta kā instruments to kritiķu apklusināšanai, kas uzstāj, ka francūžiem jāsakārto pašu māja pirms ķerties pie Eiropas mēroga reformām, mudināja skeptiķus Vācijā "atmosties".
"Francija ir mainījusies," paziņoja Makrons. "Francija ir īstenojusi savas ilgi gaidītās reformas (..). Francija vēlas Eiropu Eiropai, nevis pati sev."
Jaunā Eiropa jābūvē, pamatojoties solidaritātē un konverģencē, uzsvēra Elizejas pils saimnieks. "Es ticu spēcīgākai, vairāk integrētai eirozonai ar savu budžetu, kas dos iespēju investīcijām un konverģence," uzsvēra Francijas līderis.
Atzīstot, ka valdību tēriņu samazināšana ir svarīgākais priekšnoteikums, lai virzītu tālāk ES attīstību, Makrons vienlaikus norādīja, ka Vācija nedrīkstot vienmēr turēties pie sava budžeta un tirdzniecības pozitīvā saldo "fetiša", jo tas vienmēr tiekot nodrošināts uz kāda cita rēķina.
Tajā pašā laikā Makrona centieni panākt Francijas un Vācijas izstrādātu reformu plānu, pastāvīgi izpelnās mazāko ES dalībvalstu kritiku.
Tomēr arī ceturtdien viņš uzsvēra, ka "Francijas un Vācijas vienotība ir pamata priekšnoteikums Eiropas vienotībai, bez kura tā nevar darboties".
Arī Merkele, pirms balvas pasniegšanas stādot priekšā Makronu, paziņoja, ka "Eiropai nepieciešams izrāviens", un atkārtoti apsolīja, ka Parīzes un Berlīnes kopīgais reformu priekšlikums būšot gatavs līdz jūnija samitam.
Tomēr kanclere neiedziļinājās iespējamo reformu detaļās, tā vietā suminot Makrona proeiropeisko entuziasmu.
"Jūs kūsājat no idejām un esat bagātinājis Eiropas debates ar jaunām idejām," vēršoties pie sava partnera, paziņoja Merkele.
Kārļa Lielā balvas direktoru padome savu lēmumu šogad pagodināt Makronu pamatojusi ar "atzinību viņa jaunās Eiropas vīzijai", kā arī ar viņa "apņēmīgo nostāšanos" pret nacionālismu un izolacionismu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
