Vardarbību Gazas pierobežā jāizmeklē neatkarīgiem ekspertiem, norāda Eiropas smagsvari  (24)

Londona un Berlīne ar šādiem paziņojumiem nākušas klajā pēc tam, kad ASV nobloķēja kopīga ANO Drošības padomes paziņojuma pieņemšanu, kurā aicināts veikt neatkarīgu izmeklēšanu par asiņaino vardarbību, kas pirmdien notika uz Izraēlas un Gazas joslas robežas. Lielbritānijas valsts ministrs Tuvo Austrumu jautājumos Alistērs Bērts paziņoja, ka Apvienotā Karaliste atbalsta neatkarīgu izmeklēšanu.

Arī Vācijas valdības preses pārstāvis paziņoja, ka "neatkarīga izmeklēšanas komisija var viest skaidrību par vardarbīgajiem incidentiem un asiņainajiem pārkāpumiem robežas apgabalos". Protestētāju un Izraēlas spēku sadursmēs uz Gazas joslas un Izraēlas robežas pirmdien tika nogalināti 59 palestīnieši un vairāk nekā 2700 ievainoti, paziņojusi Gazas joslas Veselības ministrija.

Protesti pie Gazas joslas robežas sākās 30. martā. Kopš tā laika protestos un sadursmēs nogalināti vairāk nekā 90 palestīnieši. Neviens izraēlietis nav cietis, un Izraēlas armija izpelnījusies kritiku par kaujas munīcijas izmantošanu pret protestētājiem.

Vairāk nekā mēnesi ilgstošo protestu gaitā visvairāk palestīniešu tika nogalināti pirmdien, kad ar oficiālu ceremoniju Jeruzalemē tika atklāta ASV vēstniecība. Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārcelt uz turieni vēstniecību izraisījis palestīniešu sašutumu, kā arī nosodījumu arābu un islāma pasaulē, un arī daudzās Rietumvalstīs.

Protesti Gazas joslā turpināsies arī otrdien, kad palestīnieši atzīmē Katastrofas dienu (arābu valodā "Nakba"), pieminot pirms 70 gadiem notikušo Izraēlas dibināšanu, kas daudziem palestīniešiem nozīmē māju zaudēšanu un padzīšanu no dzimtenes. Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kas 1948. gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā, kā arī viņu pēcteči.