Phenjana arī paziņojusi, ka "Max Thunder" manevru dēļ atceļ trešdien paredzēto abu Koreju līderu tikšanos, vēsta "Yonhap".
Ziemeļkoreja manevrus nosaukusi par "militāru provokāciju, kas ir pretrunā ar pozitīvo politisko attīstību Korejas pussalā".
Ja Trampa administrācija "iedzen mūs stūrī un vienpusēji pieprasa, lai mēs atsakāmies no kodolieročiem, mēs vairs neesam ieinteresēti sarunās un mums no jauna jāapsver, vai mēs akceptēsim gaidāmo samitu" ar Savienoto Valstu līderi, paziņoja Ziemeļkorejas pirmais ārlietu viceministrs.
Vašingtona vēlas panākt Ziemeļkorejas pilnīgu, pārbaudāmu un apstiprināmu atbruņošanos. Taču līdz šim Ziemeļkoreja nav darījusi zināmu, ko tieši tā piedāvā no savas puses.
Samitā ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu pagājušajā mēnesī Kims apstiprināja, ka ir gatavs Korejas pussalas denuklearizācijai. Taču šī frāze ir diplomātisks eifēmisms, ko var interpretēt dažādi.
"Mēs jau esam pauduši savu gatavību atbrīvot no kodolieročiem Korejas pussalu un vairākkārt paziņojām, ka ASV kā priekšnosacījums jāizbeidz sava naidīgā Ziemeļkorejas politika un kodoldraudi," norādīja Ziemeļkorejas pirmais ārlietu viceministrs.
Ziemeļkoreja agrāk ir pieprasījusi, lai ASV izved savus karavīrus no Dienvidkorejas un atsauc savas kodolaizsardzības garantijas, ko tā devusi Seulai.
Ziemeļkorejas pirmais ārlietu viceministrs arī nosodīja ASV prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Džonu Boltonu, kurš izteicies, ka Lībijas savulaik pieņemtais lēmums miermīlīgā ceļā atteikties no savas kodolprogrammas varētu kalpot par modeli centieniem panākt Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos.
Tas bija ļoti "draudīgs mēģinājums uzspiest Lībijas un Irākas likteni Ziemeļkorejai," norādīja viceministrs.
"Es nevaru apspiest dusmas par šo ASV soli un jāšaubās, vai ASV tiešām vēlas uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju caur dialogu un sarunām," viņš piebilda.
Lībijas lēmums atteikties no savas kodolprogrammas iemieso bailes, ko Ziemeļkoreja izjūt par savu nākotni.
Lībija ieslīga haosā 2011.gadā, kad NATO atbalstītie nemiernieki gāza vairākas desmitgades valdījušā pulkveža Muamara Kadafi valdību. Valsti pārņēma anarhija un konkurējošo bandu kari.
Phenjana agrāk vairākkārt minējusi Kadafi un Sadama Huseina likteni Irākā kā piemērus tam, kādēļ tai nepieciešami kodolieroči.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
