Maskavā parādes laikā tika demonstrēti gan jau zināmie "Armata" tanki un jaunās paaudzes kaujas mašīnas, gan arī tāds retāk demonstrēts bruņojums kā tanku atbalsta kaujas mašīna "Terminators", robotizētā bezpilota kaujas mašīna "Uran-9", bezpilota lidaparāts "Korsar", kā arī citi jaunās tehnikas paraugi.
Militārajā parādē Doņeckas ielās bija redzami T-72 tanki un cits bruņojums, par kuru gan Kremlis, gan tā atbalstītie separātistu kaujinieki apgalvo, kas tas iegūts kā trofejas no Ukrainas spēkiem.
Krievija visus kara gadus noliedz, ka tā apbruņotu kaujiniekus, lai gan Ukrainā ne reizi vien fiksēta no Krievijas ievesta tehnika vai bruņojums un tā modifikācijas, kas nekad nav bijušas Ukrainas spēku rīcībā.
Iespējams, ka tagad Doņeckas prokremliskie kaujinieki atraduši vēl vienu veidu, kā izskaidrot savā rīcībā esošā bruņojuma izcelsmi, – tas tiekot ražots turpat uz vietas Doņeckā.
Kā liecina videomateriāli, 9. maijā Doņeckā tika demonstrēti "pašmāju sasniegumi" aizsardzības ražošanas jomā. Pašpasludinātās DTR līderis Aleksandrs Zaharčenko kādā ierakstā demonstrē dažādus strēlnieku ieročus, attālināmi vadāmu kaujas moduli, bezpilota lidaparātus, kas esot pilnībā izstrādāti un radīti DTR.
Zaharčenko apgalvo, ka savs bruņojums Doņeckas rūpnīcās tiek ražots jau no 2015. gada, tikai šis fakts ticis slēpts. "Delfi" aptaujātie eksperti gan ir skeptiski par DTR spējām patstāvīgi radīt efektīvus un darboties spējīgus ieročus.
"Čeburaška" un "Sņežinka"
Starp demonstrētajiem pašmāju ieročiem izceļas reaktīvā zalvju uguns sistēma "Čeburaška" un raķetes "Sņežinka". Arī šīs sistēmas esot pilnībā izstrādātas un ražotas DTR, bet montētas uz trofejas kravas auto platformām, apgalvo Zaharčenko.
"Čeburaška" var izšaut 64 šāvienus, un šī sistēma tiekot izmantota, lai atbildētu Ukrainas spēku apšaudēm. Savukārt "Sņežinka" spēj raidīt divas raķešu zalves. Kā skaidrots kādā video, šīs raķetes "iedzinušas šausmās ukraiņus un viņi nav spējuši saprast, ar ko pa viņiem tiek šauts".
"Garāžas līmenis"
Apskatot video ar "Sņežinku" un "Čeburašku", Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš portālam "Delfi" skaidro, ka šādām sistēmām ir jābūt ļoti neprecīzām.
"Tie ir Sīrijas tipa ieroči. Lēti, neprecīzi, paštaisīti. Garāžas līmenis," komentē Bērziņš. Šo raķešu dizains neliecina ne par kādu spēju sasniegt precizitāti, bet izmantotais artilērijas tipa detonators nedarbosies raķetes gadījumā, turpina speciālists.
Par raķešu "Sņežinka" spēju darboties nav pārliecināts atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs. Viņaprāt, šīs raķetes ļoti atgādina butaforiju, kas nokrāsota sarkanā krāsā un novietota uz KRAZ platformas.
Pēc dizaina "Sņežinka" līdzinās "Quassam" raķetēm, atzīmē Rajevs. Šīs primitīvās, ar rokām darinātās raķetes, ko izmanto palestīniešu kaujinieki, tiek raidītas Izraēlas virzienā bez iespējas tās notēmēt uz konkrētu vietu un vadīt.
"Čeburaška" teorētiski varētu būt funkcionējošs modelis, jo tādu raķešu izvietojumu savulaik izmantoja Dienvidslāvijas armija, norāda Rajevs. Tiesa, dienvidslāvi izmantoja 122 mm standarta raķetes, bet "Čeburaškas" kalibrs izskatās lielāks.
"Čeburaškas" un "Sņežinkas" raķešu kalibri nelīdzinās PSRS un Krievijas standartam, norāda Rajevs, atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai bruņojums varēja būt radīts uz PSRS laiku modeļu bāzes vietējās rūpnīcās.
"Saražot kaut ko tādu Doņecka, protams, var, bet tas būs ļoti neprecīzs lielos attālumos, jo viņiem nav pieejamas nepieciešamās tehnoloģijas," spriež Rajevs. Viņš arī apšauba, ka DTR spētu divu trīs gadu laikā izstrādāt pilnīgi jaunas raķetes.
Divas dienas pēc "Čeburaškas" un "Sņežinkas" publiskās debijas Krievijas rakstnieks Zahars Priļepins, kurš pievienojies Donbasa prokremliskajiem kaujiniekiem, "YouTube" krātuvē publicējis video, kurā it kā redzama DTR izstrādāto raķešu palaišana.
Tiesa, kā atzīmē avots Latvijas Aizsardzības ministrijā, šie kadri izskatās pēc montāžas un neko neliecina par šo raķešu precizitāti un spējām trāpīt mērķī. Līdzīgus video mēdz demonstrēt dažādas teroristu organizācijas, piemēram, "Hamas", atzīmē avots.
"Nestāstiet, ka bez Krievijas palīdzības – intelektuālās un materiālās – ir iespējams radīt reaktīvās artilērijas iekārtas. Ražot no ievestiem materiāliem – tā ir cita lieta. Vairākas teroristiskās organizācijas ir spējušas to organizēt, tā ka Zaharčenko seko viņu pēdās," portālam "Delfi" komentē avots.
Propaganda un piesegs
Visi "Delfi" aptaujātie eksperti bija vienisprātis, ka "Čeburaškas" un "Sņežinkas" galvenais uzdevums tomēr ir propaganda, nevis kaujas lauks.
Šādu raķešu demonstrēšana patiesībā varētu būt piesegs situācijā, kad tiek izmantotas daudz precīzākas Krievijas piegādātas ieroču sistēmas, pieļauj Aizsardzības akadēmijas pētnieks Bērziņš.
Foto: "Grad" iekārtas Doņeckas 9. maija parādē
"Neapšaubāmi, tā ir informācijas kara zalve ar vēstījumu – skatiet, mēs paši sevi apbruņojam, Krievija mums neko nedod, paši autoservisos visu taisām," ilustrē rezerves kapteinis un militārā bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš.
Galvenais abu Ukrainas teritorijā pašpasludināto "republiku" apbruņošanas avots ir Krievijas armijas noliktavas, tāpēc "Čeburaškas" un "Sņežinkas" "galvenais un vienīgais uzdevums ir propaganda un hibrīdkarš", uzskata avots Aizsardzības ministrijā.
Vēstīts, ka, sekojot Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācijai 2014. gada pavasarī, Krievijas atbalstīti kaujinieki pārņēma savā kontrolē atsevišķas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas, kurās nodibinātas tā sauktās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Ukrainas spēku un prokremlisko kaujinieku cīņās karadarbības zonās ir gājuši bojā ap 10 tūkstoši cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
