Foto: Venecuēlā notiek prezidenta vēlēšanas  (20)

Galvenā Venecuēlas opozīcijas alianse Demokrātiskās vienotības apaļais galds (MUD) vēlēšanas boikotē, uzskatot tās par negodīgām.

Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra pulksten 6 pēc vietējā laika (pulksten 13 pēc Latvijas laika) un tās slēgs pulksten 18 (pirmdien pulksten 14 pēc Latvijas laika).

Venecuēlā pērn pret Maduro valdību vērstos protestos tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts ieslīgusi smagā ekonomiskā krīzē, veikalos trūkst pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču, Venecuēlas valūta ir sabrukusi un valstī vērojama hiperinflācija, kas, spriežot pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, šogad sasniegs 13 000 procentu.

Gandrīz 75% venecuēliešu cieš no svara zuduma, bet bezdarbs nākamo četru gadu laikā sasniegs 32%, liecina prognozes.

Taču Maduro, gandrīz droši, uzvarēs vēlēšanās, nodrošinot sev prezidenta amatu uz otro sešu gadu termiņu, jo galvenā opozīcijas alianse vēlēšanas boikotē un diviem populārākajiem tās politiķiem ir aizliegts kandidēt.

"Maduro uzvarēs (..), opozīcija ir pilnīgi dezorganizēta un salauzta. Patiesībā, viņi pat nav droši, vai boikots ir pareizā izvēle, jo domstarpības starp diviem kandidātiem tikai palīdz Maduro," intervijā telekanālam CNBC norādīja Ņujorkā bāzētā konsultāciju uzņēmuma "Teneo Intelligence" analītiķis Nikolass Vatsons.

Tomēr boikota stratēģija nav pilnīgi velta, uzskata Vatsons.

"Tā patiesība var būt diezgan efektīva taktika, ja nacionālajiem un starptautiskajiem fotogrāfiem nebūs nekā cita, ko fotografēt, kā retas rindas. Jā, valdība, droši vien, atbildēs ar attēliem no nedaudz pilnākiem vēlēšanu iecirkņiem, bet tas joprojām var izraisīt propagandas karu," norādīja Vatsons.

Vēlēšanās Maduro galvenais sāncensis ir bijušais gubernators Enri Falkons, kurš pārtrauca sadarbību ar opozīcijas aliansi, lai kandidētu vēlēšanās. Viņš paudis pārliecību, ka vienīgais veids, kā sakaut Maduro, ir uzvarēt viņu vēlēšanās.

Lai gan aptaujas Venecuēlā nav uzticamas, dažas no tām liecina, ka Falkons apsteidz Maduro. Tomēr pat gadījumā, ja vēlēšanās uzvarētu Falkons vai kāds cits politiskais oponents, analītiķi uzskata, ka Maduro sabiedrotie viņam apcirptu spārnus.

Maduro vara ir teju visaptveroša, viņš kontrolē armiju un visus valdības atzarus.

Amatpersonas no ANO, Eiropas Savienības (ES) un Venecuēlas kaimiņvalstīm jau ir nosodījušas vēlēšanas, un ASV prezidents Donalds Tramps, kā tiek uzskatīts, apsver sankciju pastiprināšanu pret Venecuēlu.

"Sankcijas naftai būtu iznīcinošas Venecuēlas ekonomikai un režīma iekšējai stabilitātei, jo ļoti spēcīgi ietekmētu ienākumus, kas plūst cauri patronāžas režīmam," CNBC norādīja Lielbritānijā bāzētās mediju grupas "Economist" analītikas nodaļas "Economist Intelligence Unit" (EIU) analītiķis Fernando Freijedo.

Maduro kreisā administrācija ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas tirdzniecības. Taču, ņemot vērā valsts finanšu krīzi, naftas ieguves apjoms Venecuēlā pēdējos mēnešos ir samazinājies par aptuveni 1,4 miljoniem barelu dienā. Kopš 2015.gada naftas ieguves apjoms samazinājies par gandrīz 40%.

"Neskatoties uz to, vai sankcijas tiks piemērotas vai nē, ļoti iespējams, ka drīz - teiksim nākamo 12 mēnešu laikā - režīmā izveidosies iekšēja krīze (..). Tas būs svarīgs mirklis Venecuēlai," uzskata Freijedo.