Nedēļa pasaulē: Mirst Ačzivlendas valdnieks, zinātnieki pārvieto atmiņu, Ķīna demonstrē spēku  (17)

Savukārt ASV uz Jeruzalemi pārcēla vēstniecību Izraēlā, kam drīz sekoja vairākas citas valstis, un vismaz vārdos piebalsoja vēl citi dažādu zemju politiķi. ASV vēstniecības atklāšana iezīmēja beigu sākumu Tuvo Austrumu miera procesam, ko apliecināja arī asiņainie notikumi uz Gazas robežas. Krievija savukārt atklāja tiltu uz okupēto Krimas pussalu, bet Vācijā tika uzsākta Kremļa virzītā projekta "Nord Stream 2" būvniecība.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Irākieši vēlēšanās nometa līdzšinējo premjeru Haideru al Abadi, kura vadība palīdzēja sakaut "Daesh", viņa vietā izvēloties daudz radikālākā šiītu garīdznieka Moktada al Sadra (attēlā) politisko kustību. Turklāt al Abadi partija palikusi tikai trešā, otrajā vietā ļaujot ienākt Irānai tuvai šiītu partijai.

Tas ir pārsteigums gan džihādistu kāvējam un šiītu līdzšinējam politiskajam līderim al Abadi, gan amerikāņu vadītajai starptautiskajai koalīcijai, kuras daudzu tūkstošu vīru lielie militārie spēki izvietoti dažādās Irākas vietās un joprojām īsteno operācijas pret "Daesh". Turklāt amerikāņus ne visai mīlošajai nācijai nav bijis gana ar al Abadi ne pārāk draudzīgo attieksmi pret ASV, kas vispār šos gadus paciestas tikai "Daesh" apkarošanas un finansiālās palīdzības dēļ.

Amerikāņiem ar sabiedrotajiem pašu okupācijas un tai sekojošo konfliktu plosītajā valstī vēsturiski nav gājis spīdoši. Pēc sunnītu diktatora Sadama Huseina gāšanas pēc pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām 2003. gadā un pēc tām sekojošām karstām politiskajām debatēm tikai 2006. gadā pie varas nāca iepriekš Irānā un Sīrijā dzīvojošais šiīts Nouri al Maliki, kura radikālā politika pret sunnītiem panāca ASV aiziešanu, kā arī tika vainota "Daesh" uzplaukumā. Al Abadi saglabāja nemainīgi draudzīgu attieksmi pret ASV naidīgo Irānu, un nemainīgi nedraudzīgu pret ASV atbalstītajiem kurdiem, vienlaikus būdams atvērts ASV finansiālajai un militārajai palīdzībai.

Savukārt šiītu garīdznieks Al Sadrs pēc sunnīta Huseina gāšanas atbalstīja vardarbīgu šiītu ekstrēmistu kustību pret amerikāņiem. Patlaban viņš kļuvis mazāk radikāls, spējot vēlēšanās rast atbalstu gan no neatkarīgiem deputātiem, gan komunistiem, gan nacionālistiem, gan sunnītiem, vērtē "The Atlantic", vienlaikus norādot, ka reliģiskais līderis joprojām ir neparedzams. Garīdznieks noteikti nekļūs par jauno premjeru, taču būs noteicošā balss tā izvēlē.

Pagājušajā nedēļā Losandželosā, ASV, esošās Kalifornijas Universitātes zinātnieki pavēstīja, ka viņiem izdevies viena gliemeža atmiņas nodot citam gliemezim, vēsta "Smithsonian Mag".

Zinātnieki publicētajā pētījumā atklāja, ka viņi to paveikuši, no viena gliemeža paņemtu ribonukleīnskābi (RNS) injicējot otram gliemezim. RNS ir nukleīnskābju veids, par kurām jau līdz šim bija zināms, ka to molekulas nodod ģenētisko informāciju. Zinātnieku paziņojums gan uztverts visai pretrunīgi, ņemot vērā, ka gliemeži nav pazīstami kā izteikti gudri dzīvās dabas pārstāvji. No vienas puses tas paver iespējas to vienkāršās smadzenes pakļaut testiem, no otras – zinātniekiem var nākties piepūlēties, lai pamatotu pētījumos iegūtos datus.

Kalifornijas Universitātes pētnieku komanda vienu gliemežu grupu maigi bakstījusi ar stienīti, kas tiem deva vieglu elektrošoku tik ilgi, līdz tie pilnībā ierāvās čaulās pat tad, ja tos aizskāra stienītis, kas nebija elektrificēts. Zinātnieki šīs grupas RNA injicēja citai grupai, kura līdz tam no stieņu pieskārieniem nebaidījās. Rezultātā arī tie sāka bīties no visiem stienīšiem. Šis eksperiments zinātniekiem licis secināt, ka daļa atmiņas varētu glabāties ārpus smadzenēm – ribonukleīnskābē.

Ķīna izsenis vairumu Dienvidķīnas jūru salu uzskata par savējām. Uz dažādām starptautiskajos ūdeņos esošajām salām, rifiem un klintīm tajā pretendē arī Vjetnama, Bruneja, Malaizija, Filipīnas un Taivāna, taču pirms nedaudz vairāk nekā trim gadiem Ķīna pēkšņi sāka to strauju apbūvi, uzbēršanu, paplašināšanu un militarizāciju, tostarp bruņutehnikas un pat armijas vienību izvietošanu.

Nupat tā savus kaimiņus sakaitinājusi, uz vienas no salām pirmoreiz militāro mācību laikā nosēdinot bumbvedējus, tostarp tās tehnoloģiski attīstītāko stratēģisko bumbvedēju "H-6K" (attēlā). Lai gan Ķīnas pārstāvji nekonkretizē, uz kuras salas demonstratīvā bumbvedēju nosēdināšana notikusi, analītiķi lēš, ka tas filmēts uz Jongsjingas jeb Mežainās salas, kas ir viena no lielākajām un atrodas vistālāk uz dienvidiem.

Tiek uzskatīts, ka ķīniešu mērķis bijis stiprināt savu klātbūtni salās pēc tam, kad aprīlī starptautiskajos ūdeņos esošajai salu grupai mācību laikā pārlidoja ASV bumbvedēji B-52. Ķīnas gaisa spēku pārstāvji norādījuši, ka viņu pēdējā mācību operācija pierādījusi to spēju "sasniegt visu teritoriju un uzbrukt pilnā apjomā".

Pagājušajā ceturtdienā Āfrikas valstī Burundi tauta devās pie balsošanas urnām, lai referendumā atbalstītu ierosinājumu prezidentūras termiņu pagarināt līdz septiņiem gadiem līdzšinējo piecu vietā. Opozīcijas boikotētajā balsojumā jau agrīnās aptaujas liecināja par skaidru atbalstu esošā prezidenta Pjēra Nkurunziza centieniem pagarināt savu valdīšanu līdz vismaz 2034. gadam.

Nkurunziza pie varas nelielajā valstī ar 10,5 miljoniem iedzīvotāju ir kopš 2005. gada, kad parlaments viņu divas reizes pēc kārtas izvēlējās par valsts līderi pēc ilgstošā pilsoņkara starp hutiem un tutsiem. 2015. gadā viņš pirmoreiz oficiāli kļuva par prezidentu vēlēšanās, taču referendums teorētiski varētu ļaut viņam apgalvot, ka visi trīs līdzšinējie termiņi neskaitās un 2020. gadā viņam ir visas tiesības pretendēt uz pirmo un pēc septiņiem gadiem uz otru prezidentūras termiņu.

Ņemot vērā, ka viņa ievēlēšanu 2015. gadā pavadīja asiņaini nemieri, sagaidāms, ka arī pēc šī referenduma rezultātu paziņošanas valstī varētu izvērsties vardarbīgas nekārtības, kādas Burundi ierasti pavada slepkavošanas, izvarošanas un pilnīga likuma varas neesamība attiecībā uz opozīciju atbalstošajiem pilsoņiem.

Pagājušajā nedēļā Izraēlas slimnīcā no šīs pasaules aizgāja 88 gadus vecais mikrovalsts Ačzivlendas dibinātājs, prezidents un viens no diviem tās iedzīvotājiem Eli Avivi.

Avivi mūžībā devās pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas valdīšanas neviena neatzītā neatkarīgā zemes īpašumā Vidusjūras krastā netālu no Libānas robežas. Irānā dzimušo Avivi vecāki atveda uz Palestīnu, kad viņam bija tikai divi gadi. Viņš 15 gadu vecumā pievienojās ebreju pagrīdes jūras spēkiem, kuru rindās karoja gan pret Palestīnu pārvaldošajiem britiem, gan vēlāk jau legālā formācijā pret arābu spēkiem.

Pēc Izraēlas dibināšanas tam tūlītēji sekojošā kara laikā 1948. gadā arābu pamatiedzīvotāji līdzās tūkstošiem citu apdzīvotu vietu mūsdienu Izraēlā pameta arī Al-Zēbas zvejniekciemu. Avivi tajā ieradies četrus gadus pēc kara un sācis dzīvot vienā no pamestajām ēkām, devies zvejā, pārticis no zivju pārdošanas un pēc vairākiem gadiem apņēma sievu. Savukārt 60. gados vietējā administrācija vēlējās arābu pamesto ciemu nojaukt, tā vietā izveidojot nacionālo parku, kā tas ar pamestajām arābu pilsētām un ciemiem notika arī citviet valstī. Avivi un viņa sieva Rina gan zvejniekciema nobuldozerēšanai nav piekrituši.

Ierēdņi nolēma buntīgā pāra īpašumam apkārt apjozt žogu, tostarp uzceļot sienu starp viņiem un jūru, kā rezultātā Avivi un viņa sieva 1971. gadā demonstratīvi saplēsa Izraēlas pilsoņu pases un pasludināja neatkarību. Abu tiesas process viņu pasludināto Ačzivlendu padarīju slavenu gan pašā Izraēlā, gan ārpus tās. Brīvdomības dēļ mikronāciju bieži apciemoja hipiji un dažādas slavenības. Savukārt ar laiku pāris panāca izlīgumu ar amatpersonām, ieguva piekļuvi jūrai, un viņu mikrovalsts kļuva par tūristu apskates objektu, kurā ciemiņiem pasēs tika iespiesti Ačzivlendas zīmogi.

Pēc valsts līdera nāves Rina norādījusi, ka vēlas saglabāt Ačzivlendu par mūžīgu piemiņu savam vīram, kurš bijis "visu laiku labākais prezidents".