Lietuva, iespējams, pārsūdzēs EK lēmumu par 'Gazprom', uzskata premjers  (21)

Pēc viņa teiktā, attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumiem visiem pārkāpējiem būtu jāpiemēro vienādi kritēriji. "Kā esmu jau minējis tiekoties ar komisāri [Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāri Margrēti Vestageri], šādiem lēmumiem jābūt analoģiskiem un vienādiem. Žēl, ka pieņemts tāds lēmums, tomēr to var uzskatīt par soli uz priekšu, jo šai kompānijai būs jāpiedalās tirgū caurskatāmi un saskaņā ar vispārpieņemtiem noteikumiem - vismaz tas ir pluss. (..) Mēs apsvērsim iespēju [pārsūdzēt lēmumu]," žurnālistiem sacījis Lietuvas valdības vadītājs.

EK pērnruden noteica Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, 2008. gadā nojaucot 19,5 kilometrus garo dzelzceļa posmu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

"Lietuvos geležinkeliai", kas apņēmusies līdz 2019. gada beigām atjaunot nojaukto posmu, janvārī samaksāja naudassodu, bet EK lēmumu pārsūdzēja ES Tiesā, lai panāktu naudassoda summas samazināšanu vai pat pilnīgu atcelšanu. "Šādiem soļiem jābūt analoģiskiem neatkarīgi no tā, cik liela ir valsts vai kompānija," uzsvēris Skvernelis.

EK ceturtdien pēc sešus gadus ilgušas izmeklēšanas paziņoja, ka "Gazprom", izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, piecās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, proti, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā, iespējams, noteikusi augstākas gāzes cenas. Komisija par to noteikusi Krievijas koncernam obligātas saistības, par kuru nepildīšanu tam draudētu naudassods līdz 10% apmērā no pasaules gada apgrozījuma, kas pērn līdzinājās aptuveni 91 miljardam eiro.

Noteikts arī, ka "Gazprom" turpmāk nevarēs ar līgumiem ierobežot iespējas brīvi piegādāt gāzi, tam būs jāatceļ arī jebkādu ierobežojumi klientiem attiecībā uz gāzes tālākpārdošanu uz citām ES valstīm. Krievijas kompānijai arī jāgarantē apstākļi gāzes piegādei uz tiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģioniem, kas savienojošu gāzes vadu neesamības dēļ līdz šim izolēti no citām dalībvalstīm, piemēram, Baltijas valstīm un Bulgāriju.

Prognozēts, ka Polijas valsts gāzes kompānija PGNiG, kas pieprasīja noteikt Krievijas koncernam stingras sankcijas, EK lēmumu pārsūdzēs tiesai.

Lietuva Stokholmas šķīrējtiesā no "Gazprom" nesekmīgi centās atgūt 1,4 miljardus eiro pārmaksu par tai piegādāto gāzi, bet 2016. gadā tiesa paziņoja, ka nesaskata Krievijas koncerna pārkāpumus, tomēr atzina, ka "Gazprom", piegādājot gāzi Lietuvai un vienlaikus esot gāzes kompānijas "Lietuvos dujos" akcionāre, pieļāvusi interešu konfliktu.

Kā atzinis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, pa visu šo laiku, kamēr turpinājās EK izmeklēšana, situācija Lietuvas gāzes tirgū ir būtiski mainījusies, ir uzcelts sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā, vairs nepastāv Krievijas gāzes monopols un Lietuvai vairs nav ilgtermiņa kontraktu ar "Gazprom", tādēļ saistības, kas tagad noteiktas Krievijas kompānijai, Lietuvai vairs nav tik aktuālas, tomēr "Gazprom" ticis dots "ļoti nepārprotams signāls, ka tas vairs nevarēs diktēt noteikumus kā agrāk".

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuva turpinās meklēt ceļus, kā kompensēt gāzes lietotājiem "Gazprom" nodarīto kaitējumu. "Mēs nevaram vienkārši norakstīt pusotra miljarda eiro kaitējumu, ko saskaņā ar mūsu aplēsēm Lietuvas lietotājiem nodarījis "Gazprom", ļaunprātīgi izmantojot monopolstāvokli tirgū, tādēļ meklēsim ceļus, lai "Gazprom" to atlīdzinātu, - jo vairāk tāpēc, ka EK veiktā izmeklēšana un panāktās vienošanās to neaizliedz," izteicies ministrs.

Pēc Vaičūna teiktā, lai gan EK lēmums nepārsteidz, no politiskā viedokļa to var atzīt par zināmu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sakāvi. Naudassods Krievijas kompānijai būtu nostiprinājis Lietuvas pozīcijas centienos atgūt kompensāciju par pārlieku dārgi pirkto gāzi, bet finansiālā ziņā tas Lietuvai neko nemainītu, jo sodanauda tiktu ieskaitīta ES budžetā, viņš piebildis.