ASV, citas NATO dalībvalstis, kā arī koalīcijas partneri Afganistānā līdzās jau esošajiem radījuši virkni jaunu karakungu, "kuri bijuši tikpat slikti kā paši teroristi", secinājis ASV Speciālais Afganistānas rekonstrukcijas ģenerālpārraugs Džons Sopko. Viņa publiskotais ziņojums atklāj, ka reģionālos karakungus palīdzējuši radīt vērienīgi un dārgi projekti, kuru ieviešana nav pietiekami pārraudzīta.
Ziņojumā teikts, ka "vairāk naudas nonāca komūnās, kuru vietējā politiskā dinamika bija vāji izprasta, kas bieži radīja konfliktus, veicināja korupciju un atbalstu separātistu kaujiniekiem". Sopko, prezentējot ziņojumu "Brookings Institution", norādījis, ka iztērētās naudas apmēriem nebijis nekādas saistības ar to, kas patiesībā ticis panākts, un situācija tikai veicinājusi afgāņu neuzticību Afganistānas valdībai, raksta ASV Jūras spēku institūts.
Sopko skaidroja, ka līdzšinējie Afganistānas atjaunošanas plāni līdzinājušies mēģinājumiem ceļot "diplomātisku Norvēģiju", būvējot ceļus, skolas un citus objektus, lai gan sākotnēji bijis jāatbild uz jautājumu, kādus pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem nodrošina kaujinieki, iegūstot viņu labvēlību, un sākt ar tiem.
Ziņojumā secināts, ka visefektīvāk programmas strādājušas, kad projekti bijuši nelieli un centrālajai valdībai bijusi kontrole pār notiekošo. Sopko uzsver, ka par spīti atsevišķiem panākumiem 17 gadus ilgusī karadarbība un atjaunošanas programma vērtējama kā izgāšanās. Atjaunošanas programma "bijusi nolemta jau kopš paša sākuma", izvirzot nerealizējamus mērķus strauji iegūt panākumus nupat atkarotās teritorijās, lai gan mērķu sasniegšanu kavējusi pat institucionālā sāncensība ASV ministriju un iestāžu starpā, kā arī birokrātiskie šķēršļi. Rezultātā vieni un tie paši reģioni no nemierniekiem bijuši jāatkaro vairākkārt.
Ziņojumā arī minēts, ka reģionu vadītāji bieži vien labprāt izmantojuši sniegto finansiālo palīdzību, ļāvuši infrastruktūras izbūvi, taču paralēli sadarbojušies ar kaujiniekiem un narkotiku tirgoņiem, traucējot pārveidot pārvaldes struktūru, kas varētu apdraudēt viņu pašu neformālās ietekmes tīklus.
"Brookings Institution" prezidents, bijušais ASV Jūras spēku ģenerālis Džons Alens, komentējot ziņojuma prezentāciju, norādījis, ka Afganistānā ir trīs būtiski apdraudējumi - ideoloģiskā kauja ar Taliban, magoņu audzētāju un narkotiku ražotāju ienesīgais rūpals, kā arī tos piesedzošais kriminālais tīkls. Visi trīs ir savstarpēji atkarīgi un saauguši ar afgāņu sabiedrību, norāda Alens.
To apliecina arī šķietami mierīgākais laiks pēc 2011. gada. Kad ar koalīcijas palīdzību valdība jau bija pārvaldīja lielu daļu agrāk nemiernieku kontrolē bijušās valsts teritorijas, un valstī atgriezās miljoniem bēgļu, lielākajai viņu uzņemšanu nodrošinošajai organizācijai USAID akūti trūcis cilvēku lielu un mazu projektu pārraudzībai, kā dēļ tikuši algoti pagaidu darbinieki bez pietiekamām zināšanām un atbildību.
Vidēji simts vietējo strādnieku darbu pārraudzījis tikai viens USAID darbinieks, bieži bez pieredzes šādu darbu īstenošanā. Turklāt darbinieku rotācija nav ļāvusi pietiekami iepazīt vietējo vidi un izveidot secīgus kontaktus ar reģionālajiem vietvalžiem, piemēram, pilsētās un ciemos. Rezultātā projektu ietekme bijusi īslaicīga vai to mērķi tā arī palikuši nesasniegti.
Afganistānā bruņota karadarbība ar mainīgiem vietējiem un ārvalstu dalībniekiem faktiski notiek kopš 1979. gada nogales. 2001. gadā Afganistānā kopā ar Lielbritānijas un Kanādas sabiedrotajiem iegāja ASV karaspēks, lai gāztu "Taliban" pārvaldi un mazinātu "al-Qaeda" ietekmi. Vēlāk ASV pievienojās aptuveni 40 valstu spēki, tostarp NATO dalībvalstis. Tiek lēsts, ka kopš 2001. gada oktobra karadarbībā bojā gājuši vairāk nekā 30 000 civiliedzīvotāju, vairāk nekā 40 000 afgāņu un koalīcijas karavīru un vismaz 50 000 islāma grupējumu kaujinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
