Sīrijas prezidents Bašars al Asads brīdinājis ASV atbalstītos kurdu spēkus, ka viņš nevilcināsies pielietot spēku, lai atgūtu to kontrolētās teritorijas.
"Vienīgā problēma, kas palikusi Sīrijā, ir "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDF)," ceturtdien pārraidītā intervijā telekanālam RT sacīja Asads, norādot, ka ir divi varianti, kā tikt ar to galā.
"Pirmais: mēs tagad sākām atvērt durvis sarunām. Jo vairums no tiem ir sīrieši, kuriem, domājams, patīk sava valsts, viņi nevēlas būt ārzemnieku marionetes," sacīja Asads. "Mums ir iespēja dzīvot līdzās kā sīriešiem. Ja nē, mēs ķersimies (..) pie šo apgabalu atbrīvošanas ar spēku," paziņoja Sīrijas prezidents. "Tā ir mūsu zeme, tās ir mūsu tiesības atbrīvot to, un amerikāņiem būtu jādodas prom," viņš piebilda.
ASV atbalstītā kurdu alianse un Krievijas atbalstītie Sīrijas valdības spēki atsevišķi cīnās pret teroristu grupējumu "Daesh" Sīrijas austrumos, radot saspringtu situāciju, kur jau vairākkārt pārbaudīti mehānismi savstarpēju konfliktu novēršanai.
Asads paziņoja, ka tikko izdevies izvairīties no konfrontācijas starp Krievijas un ASV spēkiem. "Mēs atradāmies tuvu tiešam konfliktam," norādīja Asads. "Par laimi, no tā izdevās izvairīties, nevis pateicoties amerikāņu līderiem, bet Krievijas līderu gudrības dēļ," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka 7. februārī ASV spēki atsita un iznīcināja vismaz desmitiem Krievijas algotņu, kas uzskatāma par lielāko sadursmi starp abiem Aukstā kara ienaidniekiem vismaz kopš Aukstā kara. Šajā uzbrukumā armijas bāzei un naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas ASV atbalstīto kurdu vadīto SDF kontrolē, kopumā miruši vairāk nekā 200 algotņu, pārsvarā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pusē karojoši krievi, miruši, uzbrūkot. ASV amatpersonas oficiāli paziņojušas, ka uzbrukumā miruši aptuveni 100 cilvēki, bet 200 līdz 300 esot ievainoti.
Pēc incidenta Krievijas reakcija bija nekonkrēta. Sākotnēji Kremlis noliedza jebkādu iesaisti uzbrukumā. Aptuveni nedēļu vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija atzina piecu krievu nāvi, bet vēl pēc vairākām dienām apstiprināja, ka uzbrukumā gājuši bojā vairāki desmiti "Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības valstu pilsoņi".
ASV Pulkvedis Tomass Vīls paziņojis, ka Koalīcijas spēki ar Krievijas spēkiem sazinājušies gan pirms uzbrukuma, gan tā laikā, gan pēc tā, un apstiprināja, ka šajā apvidū ar koalīcijas spēkiem sadursmēs neiesaistīsies. Operācija sākusies 7. februārī aptuveni astoņus kilometrus uz austrumiem no Eifratas pievakarē. Sākotnēji izšauti vairāki šāviņi un tad aptuveni bataljona izmēra formācija, kurā bijusi gan artilērija, gan tanki, gan raķešu palaišanas sistēmas un mīnmetēji, uzsākusi virzību naftas pārstrādes stacijas virzienā, norāda Vīls. Neviens koalīcijas karavīrs uzbrukumā nav cietis, bet tūdaļ sākts pretuzbrukums. Ienaidnieku transportlīdzekļi, kuri griezušies atpakaļ, vairs netika iznīcināti, skaidro pulkvedis.
Savukārt politiskais analītiķis un bijušais Krievijas diplomāts Vladimirs Frolovs "Bloomberg" uzsvēra, ka šī sadursme ir lielākā bruņotā kauja starp Krieviju un ASV kopš Vjetnamas kara. "Šis ir liels skandāls un iemesls tūlītējai starptautiskai krīzei," viņš apgalvo, "taču Krievija izliksies, ka nekas nav noticis."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
