Lietuvai būs jāpilda tiesas spriedums CIP cietumu lietā, atzīst Grībauskaite  (40)

"ECT spriedums ir pasludināts, Lietuvai tas nav labvēlīgs. Kaitējums reputācijai jau nodarīts. Mums ir saistības pret Eiropas cilvēktiesību konvenciju, tādēļ tiesas spriedums būs jāpilda," norādījusi Grībauskaite, kuras komentāru ziņu aģentūrai BNS atsūtījis prezidentes preses dienests.

ECT ceturtdien atzina, ka Lietuva un Rumānija līdzdarbojušās CIP programmā, ļaujot turēt apcietinājumā par terorismu aizdomās turētas personas slepenās ieslodzījuma vietās šo valstu teritorijā, un tādējādi pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz brīvību, privātās dzīves aizsardzību un tiesības uz aizstāvību tiesā.

Strasbūras tiesa, kas Lietuvas lietu izskatīja pēc Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasības, lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 100 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā un jāsedz tiesas izdevumi 30 000 eiro apmērā.

ASV amatpersonas uzskata, ka Abu Zubaida, kura pilnais vārds ir Zains al Abidins Muhammads Husains, ieņēmis augstu vietu starptautiskās islāmistu teroristu organizācijas "Al Qaeda" hierarhijā un bijis iesaistīts 2001. gada 11. septembra uzbrukumu rīkošanā, bet viņam nav izvirzītas nekādas apsūdzības.

Seima spīkers Viktors Pranckietis sacījis, ka Lietuva pildīs savas starptautiskās saistības, bet vienlaikus norādījis, ka negatavojas rosināt papildu izmeklēšanu šai lietā.

"Pagaidām mēs neesam saņēmuši oficiālu tiesas lēmumu. Kolīdz mums būs tāda iespēja, iepazīsimies ar to un pildīsim savas starptautiskās saistības. Papildu izmeklēšanu neplānojam, jo nekādu jaunu detaļu šai jautājumā mums nav," viņš uzsvēris.

Arī Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka jauna izmeklēšana nav vajadzīga. "Mūsu tiesībsargājošās institūcijas nav beigušas izmeklēšanu un pagaidām runāt par jaunu izmeklēšanu nav jēgas," viņš sacījis žurnālistiem, piebilstot, ka Lietuva izvērtēs iespējas pārsūdzēt ECT spriedumu tiesas Lielajai kolēģijai.

Kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009. gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001. gada 11. septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem, Lietuvā tika uzsākta parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.

Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja savos atzinumos norādīja, ka nav konstatēts, ka CIP aizturētas personas būtu nogādātas Lietuvā, lai gan atzina, ka apstākļi tam bijuši.

2014. gadā izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgu cilvēku transportēšanu pāri valsts robežai sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Šī izmeklēšana vēl turpinās, aizdomās turamā statuss tajā nevienam nav piemērots.

Izmeklēšanas gaitā tiesiskās palīdzības lūgumus Lietuva nosūtīja ASV, Polijai, Rumānijai un citām valstīm. Kā norāda prokuratūra, 2016. gadā ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis informējis ECT, ka 2014. gadā pēc cenzēta ASV Senāta ziņojuma publiskošanas Lietuva lūgusi papildu informāciju par personu transportēšanu vai turēšanu apcietinājumā Lietuvā, taču saņēmusi atbildi, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nav iespēju sniegt šādas ziņas.

Prokuratūra paziņojusi, ka nevar sniegt sīkāku informāciju, jo daļa šo datu atzīti par valsts vai dienesta noslēpumu.

Sīkāku informāciju Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nesniedz.

2016. gadā toreizējais tieslietu ministra vietnieks Pauļus Gricjūns Strasbūras tiesas deviņu tiesnešu kolēģijai liecināja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas. Viņš skaidroja, ka ēkā Antaviļos, 15 kilometrus no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim.

Lietuvas valdības pārstāve Strasbūras tiesā Karolīna Bubnīte norādījusi, ka ECT būtībā balstījusies tikai uz netiešiem pierādījumiem, tas ir, uz publiskajā telpā pieejamo informāciju, tostarp 2014.gadā publiskoto ASV Senāta ziņojumu, CIP dokumentiem, starptautisko un nevalstisko organizāciju veikto izmeklēšanu.

Pēc viņas teiktā, ECT lietotie pierādījumu standarti atšķiras no tiem, kurus tiesas piemēro, izskatot krimināllietas, un Strasbūras tiesai pietiek noteikt, ka kāds fakts ir drīzāk iespējams, nekā neiespējams.