'Delfi' Ukrainā: Korupcijas apkarošana ir cīņa pret oligarhiem  (76)

ES ir ciešs Ukrainas sabiedrotais kopš 2014. gada tā sauktās Cieņas revolūcijas, kad tika sāktas reformas, kuru mērķis ir panākt stabilu, pārtikušu un demokrātisku nākotni valsts pilsoņiem.

Postošais karš

Jau vairākus gadus notiekošais karš skar visu valsti, nevis tikai austrumu apgabalus, kur norisinās tieša karadarbība, tikšanās laikā Kijevā ar ES valstu žurnālistiem akcentēja Mingarelli.

2014. gadā sāktā konflikta dēļ, kurā Krievijas atbalstīti un apbruņoti kaujinieki ir pārņēmuši atsevišķas Luhanskas un Doņeckas apgabala teritorijas, vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Miljons iedzīvotāju devies meklēt patvērumu ārzemēs, pārējie turpat valsts iekšienē, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.

Tūkstošiem cilvēku dienas vada bez ūdens un elektrības, ziemā ļaudis dzīvo bez apkures, jo prokremliskie kaujinieki regulāri apšauda infrastruktūru, stāsta Mingarelli. Cilvēki stāv garās rindās, lai no kaujinieku kontrolētajām teritorijām dotos uz Ukrainu pēc pensijas.

Minskas vienošanās nosacījumi netiek ievēroti un katru dienu karadarbības zonā iet bojā cilvēki, atgādina ES vēstnieks.

Politiski Ukrainā ir atšķirīgi viedokļi, kā būtu jāizturas pret valdības nekontrolētajām teritorijām. Daļa uzskata, ka par kaujinieku pārņemtajām teritorijām pienākums ir rūpēties Krievijai, bet valdībai jākoncentrējas uz palīdzību ļaudīm savā pārvaldījumā.

Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko un viņa valdība pieturas pie pretēja viedokļa – ka Kijevai jāpalīdz arī okupētajās teritorijās palikušajiem pilsoņiem. ES viedoklis ir tāds, ka rūpēties par Donbasa iedzīvotājiem ir pašas Kijevas interesēs un tas sagatavo augsni teritoriju atkalapvienošanai, norāda Mingarelli.

Reformas un oligarhu pretestība

Pēc Maidana protestiem jeb Cieņas revolūcijas, kas noslēdzās ar prezidenta Viktora Janukoviča gāšanu, jaunā vara nāca ar ļoti lielām ambīcijām.

Kopš 2014. gada līdz šim brīdim Ukrainā ir realizēts vairāk reformu, nekā tas bija visā laika posmā kopš 1992. gada, uzsver Mingarelli.

Reformas skar visas iespējamās jomas, sākot ar sabiedrisko sektoru, tiesām, decentralizāciju un beidzot ar pretkorupcijas reformām. "Bet vēl darāmā ir daudz," stāsta Mingarelli.

Vairāk nekā 20 gadus Ukraina strādāja 15 cilvēku – oligarhu – interesēs, viņš atzīmē. "Korupcijas apkarošana ir cīņa pret šiem cilvēkiem," Mingarelli turpina. Un tāpēc šie ļaudis izmanto savu ietekmi, lai liktu šķēršļus dažādu reformu īstenošanai, kas var apdraudēt viņu turību vai brīvību, skaidro ES pārstāvis.

Uz "Delfi" jautājumu, kuras personas ir šie reformām traucējošie oligarhi, Mingarelli atbild, ka viņa uzdevums nav saukt konkrētus uzvārdus, tie visi esot atrodami medijos. ES pārstāvis arī atteicās atbildēt, vai pašreizējais prezidents Petro Porošenko, kurš tiek minēts kā viens no ietekmīgākajiem Ukrainas oligarhiem, ir to personu lokā, kuras pretojas atsevišķām reformām. "Secinājumi ir jāizdara jums pašiem," viņš norāda.

Tiešāka ir reformu procesam līdzi sekojošo nevalstisko organizāciju (NVO) apvienības "Reanimation package of reforms" starptautisko attiecību vadītāja Oļena Prokopenko (attēlā).

Viņa kā vienu no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai pretkorupcijas reformu realizēšanai min tieši prezidenta partiju. "Jā, esam vīlušies Porošenko," atzīst, Prokopenko, turpinot, ka prezidenta administrācijas un parlamentāriešu dēļ bloķēta virkne reformu, tostarp joprojām nav pabeigta pretkorupcijas tiesas izveide, uz kuras nepieciešamību uzstāj Rietumu valstis.

Pēc precizējoša portāla "Delfi" jautājuma Prokopenko apstiprina, ka Porošenko uzskata par piederīgu tiem oligarhiem, kas bremzē reformu ieviešanu.

Pilnīga valsts pārbūve

Piesardzīgāk situāciju vērtē ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministra vietnieks Maksims Nefjodovs (attēlā zemāk). Viņš norāda, ka ar vārdu "reformas" Ukrainā nav jāsaprot nelieli uzlabojumi sistēmā, kā tas būtu pārtikušu valstu gadījumā. Ukrainā reformas patiesībā nozīmē visas sistēmas pārbūvi, tāpēc tas nav tik ātri un vienkārši izdarāms, uzskata Nefjodovs. "Vēl tāls ceļš ejams, jāmaina PSRS laiku domāšana," viņš teic.

Attiecībā uz Porošenko un viņa partiju ministra vietnieks atgādina, ka ir naivi cilvēkus dalīt vienkārši "labajos un sliktajos" – tādos, kas dara tikai labu vai sliktu. Protams, cilvēki var pārstāvēt kādu biznesu vai intereses, taču tas nenozīmē, ka situāciju var vienkāršot līdz "melnam un baltam", viņš uzstāj.

"Šie cilvēki noteikti ir labāki par iepriekšējo varu, bet nevar teikt, ka par 100% strādā valsts labā," uzsver Nefjodovs, turpinot, ka daudz kas nebūtu izdarīts un daudzas reformas nebūtu realizētas bez Porošenko un premjerministra Volodimira Groismana.

Oligarhi kā PSRS sekas

Ukrainas oligarhi pie savas turības tika pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, pēc PSRS sagrūšanas iegūstot kontroli pār valsts īpašumiem. Katram sevi cienošam oligarham ir arī savi mediji, kuru mērķis var nebūt peļņas gūšana, bet gan politikas vai tēla veidošana.

Oligarhu sistēma neradās tukšā vietā, bet gan uz PSRS sistēmas pamatiem, kur bija monorūpnieciskās pilsētas un vertikāla varas struktūra, uzskata Nefjodovs. Tagad Ukraina strādā pie ekonomikas dažādošanas.

Arī premjerministrs Groismans sarunā ar žurnālistiem uzsver, ka valsts prioritāte ir mazāka izmēra uzņēmējdarbības veicināšana, kurai būtu jādominē valstī. Viņš gan atzīmē, ka oligarhi nav vienīgais faktors, kas ir bremzējis valsts attīstību, – sava loma esot arī Krievijai.

Groismans ir Porošenko partijas biedrs, taču Ukrainā dzirdamas spekulācijas, ka nākamajās prezidenta vēlēšanās 2019. gadā viņš varētu pretendēt uz valsts galvas krēslu. Novērotāji arī atzīmē, ka, lai gan diskrēti un neuzkrītoši, premjers arvien vairāk cenšas sevi politiski distancēt no Porošenko.

Kā pieci ietekmīgākie Ukrainas oligarhi tiek minēti: bagātākais Ukrainas cilvēks Rinats Ahmetovs (attēlā), Igors Kolomojskis, Viktors Pinčuks, Petro Porošenko un Dmitro Firtašs. Aģentūra "Reuters" savā pētījumā pieļāvusi, ka Firtaša uzņēmuma "Group DF" patiesie labuma guvēji ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēki.

Tas liecina, ka ne tikai oligarhi cenšas pārņemt valsti, bet arī kaimiņvalsts Krievija ar to starpniecību, teikts Ukrainas krīzes mediju centra publikācijā.

To, ka Krievija izmantojot prezidenta Viktora Janukoviča oligarhus savu mērķu sasniegšanai Ukrainā, savā pētījumā ir apgalvojis arī Krievijas opozicionārs Iļja Jašins.