Ķīna izvieto ieroču sistēmas mākslīgi izveidotās salās Dienvidķīnas jūrā, lai iebiedētu un izdarītu spiedienu uz citām reģiona valstīm, sestdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss.
Matiss starptautiskā drošības forumā Singapūrā asi kritizēja Ķīnas rīcību un draudēja ar "lielākām sekām", ja šī militarizācija turpināsies.
Viņš brīdināja, ka ASV nesenais lēmums neuzaicināt Ķīnu uz daudznacionāliem jūras spēku manevriem šovasar bija "sākotnējā atbilde" uz salu militarizāciju. Atbildot uz jautājumu, Matiss sacīja, ka nākotnē var būt "daudz lielākas sekas", ja Ķīna neatradīs veidu, kā vairāk sadarboties ar citām reģiona valstīm.
Matiss sacīja, ka ASV vēl arvien ir apņēmušās nodrošināt brīvu un atvērtu satiksmi reģionā.
"Lai gan Ķīna apgalvo pretējo, šo ieroču sistēmu izvietošana ir tieši saistīta ar militāru pielietojumu iebiedēšanas un piespiešanas mērķiem," teica Matiss.
Viņš atsaucās uz pretkuģu raķešu, "zeme-gaiss" tipa raķešu, elektronisko slāpēšanas iekārtu un cita aprīkojuma izvietošanu Spratli salās un uz bumbvedēju nolaišanos Vudija salā.
Matiss konferencē Singapūrā arī pateica, ka ASV turpinās piegādāt aizsardzības aprīkojumu un pakalpojumus Taivānai un ir pret jebkādiem centieniem mainīt esošo Taivānas statusu.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika.
Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, nepieciešamības gadījumā lietojot spēku.
Vašingtona pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku Taivānā 1979. gadā, kad ASV oficiāli atzina Ķīnas Tautas Republiku. ASV atzīst "vienas Ķīnas" valdību Pekinā, tomēr uztur draudzīgas neoficiālas attiecības ar Taivānu un pārdod tai ieročus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
