Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušais G7 samits atspoguļoja to, cik liela plaisa ir izveidojusies starp ASV un tās Rietumu sabiedrotajām. Paziņojumi, kas pēc samita izskanēja no Vašingtonas puses, liek uzdot jautājumus par to, kā tālāk varētu attīstīties attiecības starp ASV un tās sabiedrotajām. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu politiķu un ekspertu reakcijās uz notikušo G7 samitā un sekām, ko tas varētu atstāt uz starptautisko vidi.
Kardinālas atšķirības ASV un tās sabiedroto redzējumos par dažādiem jautājumiem bija novērojamas vēl ilgi pirms G7 samita. Trampa paziņojums par izstāšanos no Parīzes līguma un viņa kopējā attieksme jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām radīja vilšanos vairākās Eiropas lielvalstu galvaspilsētās.
Vēl lielāku neapmierinātību ar Donalda Trampa administrācijas īstenoto ārpolitiku izsauca ASV prezidenta lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Eiropas valstis, kas bija parakstījušas kodolvienošanos – Vācija, Francija un Lielbritānija – centās pārliecināt Trampu turpināt dalību līguma ietvaros, sakot, ka tas ir labākais veids, kā panākt, lai Irānas rīcībā nenonāktu kodolieroči. Tomēr Tramps, pamatojoties uz nepilnībām līguma ietvaros, pārtrauca ASV dalību tajā.