G7 samits: plaisa starp ASV un tās sabiedrotajām turpina pieaugt  (127)

Kardinālas atšķirības ASV un tās sabiedroto redzējumos par dažādiem jautājumiem bija novērojamas vēl ilgi pirms G7 samita. Trampa paziņojums par izstāšanos no Parīzes līguma un viņa kopējā attieksme jautājumos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām radīja vilšanos vairākās Eiropas lielvalstu galvaspilsētās.

Vēl lielāku neapmierinātību ar Donalda Trampa administrācijas īstenoto ārpolitiku izsauca ASV prezidenta lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Eiropas valstis, kas bija parakstījušas kodolvienošanos – Vācija, Francija un Lielbritānija – centās pārliecināt Trampu turpināt dalību līguma ietvaros, sakot, ka tas ir labākais veids, kā panākt, lai Irānas rīcībā nenonāktu kodolieroči. Tomēr Tramps, pamatojoties uz nepilnībām līguma ietvaros, pārtrauca ASV dalību tajā.

Neilgi pirms ierašanās uz G7 samitu, Tramps paziņoja, ka ASV ieviesīs muitas tarifus alumīnijam un tēraudam no Eiropas, Kanādas un Meksikas. Francijas prezidents Emanuels Makrons tarifus nosauca par "nelikumīgumiem" un "kļūdu". Kļuva skaidrs, ka G7 samitā būs novērojama zināms saspīlējums starp Trampu un citu valstu līderiem.

Piektdien, ierodoties uz tikšanos, Tramps nāca klajā ar negaidītu paziņojumu – viņš argumentēja, ka arī Krievijai būtu jāpiedalās šajā samitā. Krievija no valstu grupas tika izraidīta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Paredzams, ka arī šie Trampa izteikumi neveicināja attiecību uzlabošanos starp ASV un tās sabiedrotajām.

Tikšanās noslēgumā Donalds Tramps atsauca ASV atbalstu G7 samita komunikē. Pēc samita Tramps mikroblogošnas vietnē "Twitter" kritizēja Kanādas premjeru Džastinu Trudo, nosaucot viņu par "negodīgu un vāju". Savukārt Trudo paziņoja, ka vienmēr aizstāvēs savas valsts intereses un nepakļausies citu valstu spiedienam. Trampa padomnieks tirdzniecības jautājumos Pīters Navarro, komentējot Trudo izteikumus, norādīja, ka tādiem līderiem kā Trudo ir "īpaša vieta ellē". Šāda retorika no Baltā nama attiecībā pret savām sabiedrotajām bija līdz šim nepieredzēta.

Bijušais ASV prezidenta amata kandidāts un pašreizējais Arizonas štata senators Džons Makeins veica "Twitter" ierakstu, kurā apgalvoja, ka ASV joprojām atbalsta brīvo tirdzniecību, globalizāciju un alianses, kas pastāv jau 70 gadus un ir balstīta kopīgās vērtībās. Makeins norādīja, ka amerikāņi ir kopā ar savām sabiedrotajām pat, ja ASV prezidents nav.

Starptautisko attiecību eksperts Ričards Hāss tviterī izteicās, ka alianses tiek veidotas, lai veicinātu spēku nevis izrādītu vājumu un sašķeltību. Hāss Baltā nama pārstāvju izteikumus nosauca par briesmīgiem, tuvredzīgiem un līdz šim nepieredzētiem. Tāpat Hāss norādīja, ka notikušais G7 samitā palīdz Ziemeļkorejai, jo Donalds Tramps nevēlēsies aizvadīt divus neveiksmīgus samitus pēc kārtas. Pēc Hāsa domām Kims varētu to izmantot, lai palielinātu savas prasības un ierobežotu kompromisus no savas puses.

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns, komentējot notikušo G7 samitā, norādīja: "ASV prezidenta rīcība G7 samita laikā un pēc tā liecina, ka ASV un tās Rietumu sabiedroto attiecības ir nonākušas vienā no zemākajiem punktiem pēdējo desmitgažu laikā. Ne 2003. gada ASV vadītais iebrukums Irākā, ne 2013. gada Edvarda Snoudena atklājumi par ASV spiegošanu pret Rietumvalstīm neatstāja tik negatīvas sekas uz attiecībām kādas tās šobrīd veido pašreizējie ASV prezidenta vārdi un darbi."

Prognozēs par ASV un tās Rietumu sabiedroto tālāko attiecību attīstību Māris Andžāns bija visai skeptisks: "Šobrīd situācija liecina par to, ka savstarpējās attiecības turpinās pasliktināties. Šajā kontekstā ar bažām jāseko līdzi tālākiem Trampa izteikumiem un tvītiem par ASV neproporcionāli lielo ieguldījumu NATO. Tas var atstāt sekas uz jūlijā gaidāmo NATO samitu."

Donalda Trampa redzējums par ASV starptautisko lomu, kā arī attieksme pret ilggadējām sabiedrotajām radīja bažas vēl prezidenta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Šobrīd pastāv liela neskaidrība par to, kādas būs turpmākās ASV un tās Rietumu sabiedroto attiecības.