Valstīm un politiķiem Eiropā, kas joprojām domā, ka viņiem var būt labas divpusējās attiecības ar Krieviju, ir jāņem vērā, ka šī draudzība jebkurā brīdī var pārvērsties agresijā, kā tas jau ir noticis Ukrainā, Kijevā ES žurnālistiem pauda Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
29. maijā notikušās Eiropas žurnālistu un Groismana tikšanās laikā premjers informēja par stāvokli valstī un reformu procesu, kā arī atbildēja uz jautājumiem.
Kopš 2014. gada valsts saskaras ar briesmīgiem izaicinājumiem. Nākas aizsargāt savu teritoriālo integritāti pret Krieviju un reizē jāveic vērienīga valsts pārbūve, kas nav notikusi gadu desmitiem, skaidro Groismans.
"Krievija Ukrainas dzīvē ir ienesusi daudz bēdu un sāpju, tas ir liels izaicinājums, tās ir lielas sāpes, ko mēs jūtam. Bet mēs esam spēcīgi kopā ar saviem partneriem un esam pārliecināti, ka uzvarēsim," viņš stāsta.
Savukārt valsts pārbūve skar visas dzīves jomas. "Šīs nav vienkāršas reformas, mēs runājam burtiski par jaunas valsts celšanu," norāda Groismans, skaidrojot, ka tiek pārveidota gan ekonomika, enerģētikas sektors, gan bruņotie spēki, tiek pilnībā pārstartēts valsts pārvaldes sektors, notiek pensiju, izglītības, veselības aprūpes sistēmas pārbūve, kā arī cīņa pret korupciju.
"Nord Stream 2" lamatas
Krievija pastāvīgi izrāda necieņu starptautiskajiem likumiem un kārtībai, norāda Groismans, turpinot, ka nesaprot tos Eiropas politiķus, kuri cer uz divpusējām normālām attiecībām ar Maskavu.
"Es vienmēr vēlos tādiem politiķiem dot padomu vienkārši paraudzīties uz Ukrainu. Vai jūs savai tautai vēlaties ciešanas, kādas tagad pieredz cilvēki austrumos? Vai jūs gribat skaitīt vairāk nekā 10 tūkstošus nogalināto? Jūs būsiet par to atbildīgi, ja spēlējaties ar režīmu, kas slepkavību uzskata par normālu politiskā procesa daļu," teica Groismans.
Komentējot jautājumu par jaunbūvēto gāzes vadu "Nord Stream 2", Groismans to dēvē par vēl vienu Krievijas hibrīdieroci, kura mērķis ir iznīcināt eksistējošo gāzes piegādes sistēmu pa cauruļvadiem caur Ukrainu un padarīt atkarīgus Eiropas patērētājus.
"Tam nav citu nolūku, tas nav biznesa projekts. Mērķis ir padarīt jūs visus atkarīgus," viņš brīdina.
Ukrainas premjers atsevišķu valstu vēlmi sadarboties šai jomā ar Krieviju salīdzina ar ieiešanu krātiņā pie mežonīga, izsalkuša lāča, aizverot aiz sevis durvis un sakot: "Tā, plīša lācīt, vai mēs varam būt draugi?" Rezultāts šādai darbībai ir paredzams, viņš turpina.
"Ja kāds grib atvērt šo krātiņu un iet iekšā, mēs brīdinām: neejiet iekšā, dzīvnieks ir bīstams. Mēs runāsim par to skaļi. Mēs uzskatām, ka tie ir draudi un mums ir jāreaģē," domas par "Nord Stream 2" projektu pauž Groismans.
Miers iestāsies, kad Krievija pametīs Donbasu
Runājot par Krievijas okupēto un kaujinieku kontrolēto teritoriju atgūšanu, Groismans norādīja, ka problēma ir risināma ar politiskiem un likumiskiem līdzekļiem, jo spēka pielietošana civilizētā pasaulē nav pieļaujama, tiesa, Krievija šo kārtību neievēro.
Katru dienu ir desmitiem apšaudes gadījumu. Tajās Ukrainas teritorija tiek apšaudīta no Ukrainas teritorijas un iet bojā cilvēki, atzīmē premjers. Uz jautājumu, kad varētu tikt atgūtas valdības nekontrolētās teritorijas un iestāties miers, Groismans norāda, ka ar šo jautājumu jāvēršas pie Krievijas.
"Tiklīdz kā krievi atstās Donbasu, jau nākamajā dienā mierīgā dzīve būs atpakaļ," teic politiķis, norādot, ka pavisam netālu no frontes līnijas Ukrainas pusē piemērs tam ir Mariupole – pilsētā rit mierīga dzīve, cilvēki ik dienu dodas uz darbu.
Viņš uzsver, ka pirms 2014. gada pavasara notikumiem Donbasā nebija konfliktu, bet tos iniciēja Krievijas specdienesti un speciālo uzdevumu spēki. "Un tas ir tas, ko viņi tagad dara visā Eiropā, viņi veicina spriedzes līmeni, cenšas iejaukties demokrātijas procesos dažādās Eiropas valstīs," piebilst politiķis.
Lai panāktu, ka Krievija pārtrauc bruņotās aktivitātes Ukrainā, nepieciešamas vēl vairāk sankciju, jo līdzšinējās Maskavu nav apturējušas, norāda Groismans.
"Tāpēc mums vajag vairāk sankciju, lai cena, ko Krievija maksā par barbariskajām slepkavībām un atklātu necieņu pret starptautiskajiem likumiem, būtu ļoti augsta. Es domāju, ka Krievijai jāatgriežas savās robežās un jākoncentrējas uz savu iekšpolitiku, nevis jādara tas uz citu valstu rēķina," viņš prāto. Savukārt Eiropas galvaspilsētās cilvēkiem ir jāuzdod sev jautājums – kura valsts būs nākamais Kremļa agresijas upuris, piebilst valdības vadītājs.
Viņš norāda, ka Krievija ir kļuvusi par ienaidnieku visai demokrātiskajai pasaulei, tāpēc ukraiņu cīņa valsts austrumos ir cīņa arī par citām Eiropas valstīm, tostarp Austrumeiropu un Baltijas valstīm.
Sola atjaunot
Uz "Delfi" jautājumu, vai Ukrainas valdībai ir plāns un līdzekļi, lai reintegrētu un atjaunotu kaujinieku kontrolētās teritorijas, kad tās nonāks valdības kontrolē, Groismans atbild, ka valdība darīs visu, lai rūpētos par saviem pilsoņiem.
Cilvēki, kas dzīvo ārpus valdības kontrolētajām teritorijām, ir ļoti traumēti un viņiem ir daudz nodarīts pāri, viņš atzīst.
"Mēs darīsim visu, viņi ir Ukrainas pilsoņi, mēs rūpēsimies par viņiem, sagaidīsim viņus ar siltumu un apskausim. Mēs atjaunosim Donbasa rūpnīcas. Mēs spēsim to izdarīt. Mēs zinām, ka neizdarīsim to vienā gadā, bet, nenoliedzami, mums rūp šie cilvēki," sola Groismans.
Korupcijas kultūra
Pēdējos gados veikta virkne izmaiņu, lai apkarotu dziļi iesakņojušos korupciju. Likumi ir mainījušies dramatiski, uzsver Groismans. Ir palielināta atbildība par korupciju, visiem reģistrētajiem labuma guvējiem jābūt publiski pārbaudāmiem, kas tā ir ne katrā Eiropas valstī. Ir izskausta korupcija valsts iepirkumos, padarot procesu pilnībā pārskatāmu, savukārt finanšu instrumentu decentralizācija mazina korupcijas risku.
Ir izveidota infrastruktūra, lai identificētu korupcijas noziegumus (valstī izveidots pretkorupcijas birojs – NABU), tagad nepieciešama pretkorupcijas tiesa, skaidro Groismans.
"Ukrainai ļoti vajag šo tiesu, lai būtu panākumi ne tikai vārdos. Bez tās mēs nespēsim efektīvi pretoties korupcijai. Bet, ja mēs parādīsim, ka sods par noziegumiem ir neizbēgams, esmu drošs, ka panākumi būs daudz ātrāk," teica Groismans (Ukrainas parlaments 7. jūnijā jau pēc Groismana intervijas pieņēma likumu par neatkarīgas pretkorupcijas tiesas izveidi, ko jau sen Kijevai pieprasīja starptautiskie aizdevēji, taču likuma pieņemšana negāja gludi un līdz šim tas nebija izdarīts.).
Tomēr korupcijas izskaušana ir arī darbs ar sabiedrību. "Es domāju, ka mēs spēsim pārvarēt šo problēmu sabiedrībā, kā citas Eiropas valstis to ir spējušas ar institucionālām izmaiņām un izmaiņām mentalitātē. Bet jūs arī zināt, ka nav tāda mehānisma, kas ar vienu slēdzi var mainīt cilvēku domāšanas veidu," skaidro Groismans.
Oligarhu kapitāla dominance samazinās
Oligarhu slānis Ukrainā radās laika posmā pēc PSRS sabrukuma, kad nelielas ļaužu grupas kontrolē nonāca valsts aktīvi. "Visus šos gadus tas bremzēja arī tehnoloģisko progresu," stāsta premjers.
Viņi atbalstīja tradicionālās tirdzniecības attiecības, kas nepadarīja Ukrainu stipru un neveidoja spēcīgu ekonomiku. Sava loma šajā shēmā bija arī Krievijai, kas uz Ukrainu vienmēr ir skatījusies kā uz izejvielu valsti, viņš turpina.
Taču pēdējos četros gados jomas, kurās dominē oligarhu kapitāls, samazinās, viņš apgalvo. Vēl ir jomas, kas jādemonopolizē, lai veicinātu normāla tirgus rašanos.
Tagad valdības prioritāte ir mazā un vidējā biznesa veicināšana, kam, pēc premjera domām, vajadzētu dominēt.
Savukārt valsts virzību uz ciešāku sadarbību ar ES Groismans sauc par svarīgu virzienu, ko definējusi Ukrainas sabiedrība.
"Mums ir Asociācijas līgums, brīvās tirdzniecības zona. Galvenais uzdevums tagad ir garantēt integrāciju nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti, lai atbilstu Eiropas standartiem," pauž ministrs, turpinot, ka tiek ieguldīti milzu resursi infrastruktūras integrācijas procesos.
Ir jāturpina stratēģiskā sadarbība augstākajā līmenī. "Mēs sagaidām ES atbalstu Ukrainai ilgtermiņā un vidējā termiņā. Mums vajag ārēju atbalstu, lai apkarotu vēsturiski mantotās problēmas," uzskata Groismans.
Pieaugošās tirdzniecības attiecības starp Ukrainu un ES un lieliskās perspektīvas sadarbībai un kopējiem ieguldījumiem ekonomikā ir gan ES, gan Ukrainas interesēs, ir pārliecināts premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
