Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, kura valdība, domājams, izturēs neuzticības balsojumu, otrdien paziņoja, ka Atēnas un Skopje vienojušās par jaunu Maķedonijas nosaukumu, atrisinot 27 gadus ilgstošo strīdu.
Maķedoniju paredzēts pārdēvēt par "Ziemeļmaķedonijas Republiku".
Daļa Grieķijas sabiedrības neatbalsta šo vienošanos, un konservatīvā opozīcijas partija "Jaunā demokrātija" ceturtdien aicināja sarīkot neuzticības balsojumu valdībai, lai nobloķētu vienošanos.
Vairāki simti cilvēku, tostarp garīdznieki un neonacistu partijas "Zelta rītausma" likumdevēji sapulcējās pie parlamenta, lai protestētu pret kaimiņvalsts pārdēvēšanu par "Ziemeļmaķedonijas Republiku".
"Neviens, izņemot grieķus, nevar dēvēties par maķedoniešiem," aģentūrai ANA norādīja viens no protestu organizatoriem. "Vēsture ir rakstīta asinīm," vēstīja plakāts mūka rokās.
Mediji vēsta, ka Maķedonijas un Grieķijas līderi gatavojas vienošanos parakstīt svētdien uz abu valstu robežas.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.
Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Grieķijā vienošanās galvenokārt izpelnījusies kritiku par to, ka tā nozīmētu valdības piekrišanu kaimiņvalsts valodas un etniskās piederības dēvēšanai par "maķedoniešu".
"Ja tā tiks parakstīta, neviena Grieķijas valdība nākotnē nevarēs to noliegt," parlamentā piektdien paziņoja bijusī ārlietu ministre Dora Bakojanis.
Arī Maķedonijā vienošanās saskārusies ar pretestību. Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs paziņojis, ka neparakstīs vienošanos ar Grieķiju, un pret to nostājusies arī lielākā opozīcijas nacionālistu partija.
Lai vienošanās stātos spēkā, Maķedonijā tā vēl jāapstiprina parlamentā un referendumā, kā arī jāratificē Grieķijas parlamentā. Šie procesi var ilgt vairākus mēnešus.