Uz melno caurumu pārraida Stīvena Hokinga aicinājumu glābt planētu  (37)

"Tas ir ļoti emocionāls fragments," ziņu aģentūrai AFP sacīja Eiropas Kosmosa aģentūras zinātnes padomnieks Marks Makorians.

"Viņš nerunāja par došanos uz zvaigznēm, lai glābtu cilvēci, bet runāja par planētas glābšanu," norādīja Makorians.

Fragments no ierakstītās Hokinga runas ar grieķu komponista Vangeļa mūziku fonā tika pārraidīts kosmosā ar radiouztvērēju netālu no Madrides.

"Mēs notēmējām radiouztvērēju uz Zemei tuvāko melno caurumu," kas zināms ar nosaukumu 1A 0620-00, atklāja Makorians, piebilstot, ka būs nepieciešami aptuveni 3500 gaismas gadi, lai signāls tur nokļūtu.

"Tas ir simbolisks žests," sacīja Makorians, piebilstot, ka signāls būs ļoti vājš, kad beidzot sasniegs savu mērķi.

Hokings aizgāja mūžībā šī gada martā 76 gadu vecumā savās mājās Kembridžā.

"Mēs esam priecīgi, ka varam spēlēt nelielu lomu viņa ģimenes godināšanā. Bija bauda strādāt kopā ar viņiem," sacīja Makorians.

Hokings, kurš bija apveltīts izcilām prāta spējām, bet invaliditātes dēļ daudzus gadus bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā, kļuvis par apbrīnas un iedvesmas avotu cilvēkiem visā pasaulē.

Zinātnieka 1988. gada grāmata "A Brief History of Time" ("Īsi par laika vēsturi") negaidīti kļuva par bestselleru un nostiprināja viņa superzvaigznes statusu. Savu dzīvi viņš lielā mērā bija veltījis Visuma noslēpumu izprašanai.

Pateicoties talantam un asprātībai, viņš iemantoja interesentus ne tikai specifiskajā astrofizikas laukā vien.

1964. gadā Hokings sasirga ar motorā neirona slimības paveidu, un viņam tika prognozēti vien daži dzīves gadi. Tiesa gan, viņam izdevās pierādīt šo paredzējumu aplamību.

Slimības dēļ Hokings pakāpeniski zaudēja spējas kustēties un bija piesaistīts ratiņkrēslam. Viņš bija teju pilnībā paralizēts un spēja runāt tikai ar sava balss sintezatora palīdzību.

"Mans mērķis ir vienkāršs," viņš reiz sacīja. "Tā ir pilnīga Visuma izpratne, kāpēc tas ir tāds, kāds tas ir, un kāpēc tas vispār eksistē."