Otrajā kārtā par valsts galvas amatu cīnās labējo kandidāts Ivans Duke un kreiso partiju izvirzītais Gustavo Petro.
Aptaujas liecina, ka Duke otrajā kārtā iegūs par sešiem līdz 15 procentiem vairāk balsu nekā Petro. Pirmajā kārtā 27,maijā, kurā bija septiņi kandidāti, Duke saņēma 39% balsu, bet Petro - 25% balsu.
Pašreizējam prezidentam Huanam Manuelam Santosam konstitūcija liedz kandidēt uz trešo četru gadu amata termiņu pēc kārtas. Viņa pilnvaras beigsies augustā.
Abu pretendentu nostāja pret miera līgumu ar Kolumbijas Revolucionārajiem spēkiem (FARC), kuru 2016.gada novembrī noslēdza Santoss, ir kardināli pretēja.
58 gadus vecā bijušā parlamenta abu palātu deputāta un kādreizējā galvaspilsētas Bogotas mēra Petro uzvara nodrošinātu miera procesa kontinuitāti, kamēr Duke sola miera līgumu pārskatīt, raisot bažas, ka daudzi no 7000 FARC kaujiniekiem, kas nolikuši ieročus, var pieslieties mazākiem, joprojām aktīviem komunistu teroristiskajiem grupējumiem un atkal ķerties pie vardarbības.
Petro apgalvo, ka viņa īstenotā politika mazināšot plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, kas šobrīd ir viena no dziļākajām visā Latīņamerikā. Viņš sola nodrošināt valsts apmaksātu vispārējo veselības aprūpi un izglītību, paaugstināt nodokļus lielajiem uzņēmumiem un bagātajiem, kā arī pārorientēt valsts tautsaimniecību no naftas industrijas uz lauksaimniecību.
Savukārt 41 gadu vecais senators Duke, kuru atbalsta arī viens no galvenajiem stingrās līnijas uzturētājiem - bijušais prezidents Alvaro Uribe, sola vairot pilsoņu drošību un nepaaugstināt nodokļus, vienlaikus brīdinot, ka kreiso nonākšana pie varas var pārvērst Kolumbiju Venecuēlā, kur jau gadiem pie varas atrodas kreiso populistu autoritārais režīms, kas arvien straujāk demontē demokrātiskās iekārtas atliekas, kamēr ekonomikas krīze kļūst arvien dziļāka un valstī valda vispārējs pirmās nepieciešamības preču deficīts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
