Maķedonijas parlaments otrdien ratificējis vēsturisko vienošanos ar Grieķiju, kas paredz nelielo Balkānu valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju, pārvarot vēl vienu šķērsli ceļā uz to, ka tiek atrisināts kaimiņvalstu starpā 27 gadus pastāvējušais konflikts.
Vienošanos atbalstīja 69 no 120 deputātiem, paverot ceļu referenduma sarīkošanai šajā jautājumā. Ja vēlētāji atbalstīs nosaukuma maiņu, valdībai tad būs jāmaina konstitūcija. Tā ir viena no Grieķijas prasībām, kas jāizpilda, pirms tās parlaments ratificē vienošanos.
Lielākās opozīcijas partijas VMRO-DPMNE deputāti uz balsojumu neieradās. Partija vairākkārt norādījusi, ka tā neatbalstīs "Maķedonijas konstitucionālā nosaukuma" maiņu, skaidrojot, ka tas grautu valsts identitāti.
Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs norādījis, ka Skopjes un Atēnu vienošanās paver ceļu uz iestāšanos NATO. Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991.gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju. Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Grieķija un ES atzīst šo valsti kā Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (FYROM), un ar šo pagaidu nosaukumu tā arī tika uzņemta ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
