Korupcija ir viena no lielākajām Ukrainas problēmām, kas daudzus gadus ir bremzējusi valsts attīstību, bet cīņa ar to ir svarīgs nosacījums, lai Kijeva saņemtu starptautisku palīdzību un spētu integrēties Eiropā. Izglītojot sabiedrību par korupciju un tās postu, šovasar Kijevā atklāts interaktīvs "Korupcijas parks".
Kā atzīst Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans, korupcijas kultūra ir dziļi iesakņojusies sabiedrībā, bet cilvēku domāšanas veids nav maināms vienā dienā.
Par lielāko draudu valstij tiek uzskatīta Krievijas agresija, savukārt korupcija sabiedrībā ir tik ierasta parādība, ka tas vairs nešķiet nekas īpašs. Taču pat bez tā ļaunuma, ko korupcija nodara sabiedrības labklājībai un infrastruktūrai, tā ir arī rīks, ar kura palīdzību Kremlis var manipulēt, lai sasniegtu savus mērķus ārvalstīs, piemēram, izmantojot oligarhu intereses, uzskata Krievijas opozicionārs Iļja Jašins.
Taču korupcijas izskaušanā nepietiek tikai ar cīņu pret oligarhu ietekmi un negodīgām amatpersonām vien, tam ir izveidots Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un tiek veidota neatkarīga pretkorupcijas tiesa, ko pieprasa starptautiskie aizdevēji.
Bez šīs tiesu varas instances NABU panākumi korumpantu ķeršanā parasti aprobežojušies ar vainīgajiem draudzīgu pastāvošās tiesu sistēmas lēmumu un nenozīmīgu sodu vai vispār bez tā. Visas "Delfi" vizītes laikā Kijevā sastaptās amatpersonas un Eiropas Savienības (ES) misijas pārstāvji atzina, cik svarīga valstij ir cīņa pret korupciju un cik ļoti nepieciešama ir īpašā tiesa, lai šie noziegumi nepaliktu nesodīti.
Izstāde 700 kvadrātmetros
Sabiedrības izglītošana ir viens no soļiem, lai mainītu ļaužu domāšanu un veicinātu neiecietību pret korupcija kultūru. Ar ES un Eiropā vismazāk korumpētās valsts Dānijas finansējumu Kijevas botāniskajā dārzā izveidots moderns un interaktīvs "Korupcijas parks", ko iedzīvotāji var apmeklēt visu jūniju. Pēc tam izstādi plānots pārvietot uz citām pilsētām.
700 kvadrātmetrus lielā platībā izvietotas 10 piepūšamās teltis ar dažādām ekspozīcijām. Tajās skaidrots gan par korupcijas vēsturi, jau sākot no Senās Ēģiptes laikiem, gan tas, kāpēc nav pieņemama pieeja "zog, bet vismaz pilsētu sakopj" vai "tas mani neskar", gan arī atklāts, kā korupcija jau no zemāka līmeņa ietekmē mūsu dzīvi, smagi skarot tādas katram svarīgas jomas kā, piemēram, medicīna, sabiedriskais transports, atkritumu apsaimniekošana un ūdensapgāde.
Izstāde papildināta ar īstiem priekšmetiem, kas konfiscēti negodīgām amatpersonām, un īstiem stāstiem par to, kā tiek izmantota konkrētos darījumos nelegāli iegūtā nauda, kuras dēļ nav iegādātas, piemēram, 40 ātrās palīdzības automašīnas.
Bagātības radīto bezgaumību, nezinot, kā vēl iztērēt naudu, raksturo kādai amatpersonai konfiscēts ērglis no kalnu kristāla 30 tūkstošu eiro vērtībā. Tāpat apskatāms īsts tanka dzinējs, ko kādai amatpersonai kā kukuli nodevusi bruņojuma rūpnīca.
Viena no teltīm izveidota zelta baltmaizes klaipiņa formā, atsaucoties uz vienu no Ukrainā atpazīstamākajiem uz Krieviju aizbēgušā prezidenta Viktora Janukoviča korumpētības un bezgaumības simboliem. Zelta papīra slogs maizes klaipiņa formā pēc Janukoviča bēgšanas esot atrasts viņa greznajā rezidencē "Mežigorje".
Izstāde ar nolūku veidota interaktīva, lai piesaistītu jauniešus, skaidro organizatori. Tā kādā no teltīm ar virtuālās realitātes brillēm jāiejūtas NABU aģenta lomā un korumpētas amatpersonas kabinetā jāatrod pierādījumi viņa negodīgumam.
Teltī "Korumpēta politiķa murgs", guļot uz muguras gultā, iespējams skatīties video par to, cik nemierīga patiesībā ir negodīgas amatpersonas dzīve, visu laiku uztraucoties, ka skaistā dzīve var beigties cietumā vai bēgot uz Krieviju.
Ekspozīcijas noslēgumā teltī "Valsts, par kuru mēs sapņojām" ar koku centrā redzams 40 metrus garš Ukrainā populārās mākslinieces Aleksandras Žumailovas simbolu pilns zīmējums par to, kā Ukraina varētu izskatīties bez korupcijas. Tepat arī audio formātā klausāmi slavenu ukraiņu sapņi par nākotnes Ukrainu. Te savus sapņus var ierakstīt arī apmeklētāji, arī šie ieraksti papildina izstādes fondu.
Pirmajās divās nedēļās izstādi apmeklējuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku, portālu "Delfi" informēja organizatoru pārstāve Anastasija Demjančuka. Izstāde ir bez maksas, taču interesentiem jānopērk botāniskā dārza apmeklējuma biļete 50 grivnu (1,6 eiro) vērtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
