Vēlēšanas Turcijā: pret Erdoganu stājas mērena nacionāliste, sekulārists un kurds  (43)

Vēlēšanās par favorītu tiek uzskatīts pašreizējais prezidents Radžeps Tajips Erdogans. Tieši viņš pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma 2016. gada jūnijā pērn rosināja konstitūcijas pārmaiņas, kas stiprinātu valsts galvas lomu, kā arī priekšlaicīgi izsludināja šodien notiekošās vēlēšanas, ko politologi skaidro ar Erdogana vēlmi drīzāk oficiāli nostiprināt savu aizvien augošo varu.

Tāpat izskanējuši viedokļi, ka Erdogans, kurš jau tagad faktiski vada valsti, mainot vēlēšanu procedūru un pārvaldes formu, tikai vēlas atteikties no formalitātēm, kuras tērē viņa laiku un resursus. Opozīcija norāda, ka šī ir Turcijas iedzīvotāju izvēle starp demokrātiju, kuru pārstāvot viņi, un autoritārismu, kuru pārstāv Erdogans.

Ņemot vērā šo vēlēšanu nozīmi, sadrumstalotās un apspiestās opozīcijas likmes šajās vēlēšanās ir ārkārtīgi augstas. Opozīcija apzinās, ka Erdogana un viņa vadītās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) uzvara nozīmētu autoritārisma sākumu, kas opozīciju vairs nepieļaus. "Jūsu izvēle nenoteiks tikai šodienu, bet arī mūsu nākotni, mūsu bērnu un mazbērnu nākotni. Tas, ko piedzīvojat šodien, ir tikai "reklāmas rullītis" viena vīra režīmam," terorismā apsūdzētā kurdu "Tautas demokrātiskā partijas" līdera Selahatina Demirtaša no cietuma Stambulā pirmdien pārraidīto video uzrunu citē "Politico".

Tomēr arī Erdogana iespējas zaudēt sev par labu uzbūvēto iekārtu tiek vērtētas kā augstākās daudzu pēdējo gadu laikā. Apziņa par iespējami neatgriezenisku valsts kursa maiņu, kā arī pēdējā laikā piedzīvotā Turcijas ekonomikas lejupslīde, kuru pavada liras vērtības zudums, cēlusi gana lielu trauksmi vēlētāju vidū, kas varētu būt palielinājis piekrišanu opozīcijai, norāda "Politico".

Novērotāji ir vienisprātis, ka Erdogans būs vēlētāju favorīts pirmajā vēlēšanu kārtā, tomēr negūs vairāk par 50% atbalstu, un otrajā viņam nopietnu konkurenci radīs viens opozīcijas favorīts.

"Republikāņu tautas partijas" (CHP) kandidāts Muharems Indže.

Aptaujās paredz līdz 30% vēlētāju atbalstu un kļūšanu par Erdogana pretinieku vēlēšanu otrajā kārtā.

Indže ir 54 gadus vecs bijušais fizikas skolotājs un skolas direktors, kurš pirms pievēršanās politikai īsi pēc tūkstošgades mijas. No Stambulas apkārtnes nākušais politiķis tiek uzskatīts par redzamāko valsts sekulārisma aizstāvi.

Gluži kā Edrogans arī Indže savos plakātos un izdales materiālos izmanto republikas dibinātāja Mustafa Kemala Ataturka ģīmetni un dēvē sevi par viņa ideju turpinātāju. Atšķirībā no pašreizējā valsts līdera, kurš pavēris ceļu islāma nostiprināšanai politikā, viņš savulaik pat ieņēma Turcijā ietekmīgās "Ataturka Ideju asociācijas" prezidenta amatu.

"Labās partijas" (īsumā "Iyi" jeb "labs") kandidāte Merala Akšenera.

Aptaujās paredz līdz 15% vēlētāju atbalstu.

Akšenera ir 61 gadu veca akadēmiķe un bijusī vēstures pasniedzēja. Agrāk ieņēmusi iekšlietu ministres un parlamenta spīkeres amatus. Savulaik pievienojās liberāli konservatīvajai "Pareizās takas partijai", vēlāk "Nacionālistu kustības partijai" (MHP), bet pērn no tās atšķēlās, radot "Iyi".

Tiek uzskatīts, ka viņa šajās vēlēšanās varētu iegūt daļu nacionāli un konservatīvi noskaņoto Turcijas pilsoņu balsis. Tādējādi viņa varētu šķelt Erdogana un pašas pērn pamestās MHP vēlētājus, tagadējam valsts galvam samazinot cerības uz uzvaru, lai gan pati to nevar izcīnīt.

Kurdu "Tautas demokrātiskās partijas" (HDP) kandidāts Selahatins Demirtašs.

Aptaujās paredz līdz 10% vēlētāju atbalstu.

Erdogans aktīvi vērsies pret daudziem HDP pārstāvjiem, tostarp arestēti vairāki parlamenta deputāti, kā arī pats prezidenta kandidāts. Viņi tiek apsūdzēti terorismā par sadarbošanos ar aizliegto kurdu separātistu kustību "Kurdistānas Strādnieku partiju".

Oficiālu datu nav, bet kurdu skaits Turcijā tiek lēsts no 13 līdz pat 16 miljoniem un viņi attiecīgi veido aptuveni 15% līdz 20% no valsts iedzīvotājiem. Kurdu balsis otrajā vēlēšanu kārtā var būt izšķirošas, jo paredzams, ka vairums kurdu atbalstīs Indži.