Dažas dienas pēc ASV izstāšanās no ANO Cilvēktiesību padomes arī Izraēla uz laiku samazinājusi savu dalību šajā ANO institūcijā.
Kā pavēstīja diplomāti Ženēvā, Izraēla samazinājusi savu dalību padomē, lai savu nostāju saskaņotu ar ASV pozīciju.
Izraēla nav viena no padomes 47 dalībvalstīm, taču tā tāpat kā vairums valstu tajā piedalās kā novērotājs.
Padomes preses pārstāvis Rolando Gomess apstiprināja, ka Izraēla nav piedalījusies piektdienas un ceturtdienas sēdēs un diskusijās.
Par ASV izstāšanos no padomes otrdien paziņoja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija, nosaucot to par "politisku aizspriedumu izgāztuvi" un "organizāciju, kas nav sava nosaukuma cienīga".
"Mēs speram šo soli tāpēc, ka mūsu saistības neļauj mums palikt liekulīgā un sev kalpojošā organizācijā, kura ņirgājas par cilvēktiesībām," teica Heilija.
Heilija sacīja, ka pirms gada likusi saprast to, ka ASV paliks ANO Cilvēktiesību padomē tikai tad, ja "tiks panāktas būtiskas reformas", un tagad ir skaidrs, ka šie aicinājumi uz pārmaiņām netika uzklausīti.
ASV vēstniece sacīja, ka ANO Cilvēktiesību padomei ir "hroniski aizspriedumi pret Izraēlu", turklāt starp tās dalībvalstīm ir Kuba, Ķīna un Venecuēla, kas tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpumos.
Ja ANO Cilvēktiesību padome reformētos, ASV "ar prieku atgrieztos", teica Heilija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
