Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs otrdien atteicies parakstīt vienošanos ar Grieķiju, kas paredz nelielo Balkānu valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.
Prezidents paziņoja, ka šomēnes panāktā vienošanās ir "noziedzīga darbība", kas pārkāpj konstitūciju.
Maķedonijas parlaments vienošanos ratificēja pagājušajā nedēļā.
Ivanovs paziņoja, ka viņa mandāts neatļauj parakstīt šādu vienošanos, kas "pārkāpj Maķedonijas konstitūciju un padara Maķedoniju atkarīgu no trešās puses, tas ir, Grieķijas."
Tomēr prezidenta atteikšanās parakstīt vienošanos, to, visticamāk, nespēs nobloķēt, un parlaments, domājams, apies prezidenta veto ar vienkāršu vairākumu otrajā balsojumā.
Taču Ivanova kategoriskā nostāja atspoguļo augstās politiskās likmes šajā jautājumā, kas izraisījis kvēlas debates gan Maķedonijā, gan Grieķijā un var apgrūtināt valdības turpmāko darbu. Lai vienošanās stātos spēkā, Maķedonijas valdībai vēl jāpanāk grozījumi konstitūcijā, kā arī tā solījusi sarīkot referendumu par šo vienošanos.
"Šīs vienošanās īstenošanai būs juridiskas sekas un tādēļ tā ir noziedzīga darbība," sacīja Ivanovs.
Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs paziņojis, ka atkāpsies, ja tauta referendumā neatbalstīs vienošanos. Grieķijas parlaments vēl nav balsojis par vienošanās apstiprināšanu.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.
Šī strīda dēļ Grieķija bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Grieķija un ES atzīst šo valsti kā Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (FYROM), un ar šo pagaidu nosaukumu tā arī tika uzņemta ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
