"The New York Times" kopā ar ekspertiem veiktā izmeklēšanā secinājuši, ka aprīļa sākumā Damaskas piepilsētā Dumā patiešām notika ķīmiskais uzbrukums ar hlora gāzi un par to atbildīgi prezidenta Bašara al Asada spēki.
Ķīmiskais uzbrukums nemiernieku kontrolētajai piepilsētai Dumai, kura sarīkošanā Sīrijas opozīcija un Rietumi vaino Krievijas atbalstīto prezidenta Bašara al Asada režīmu, notika 7. aprīlī. Maskava un Damaska kategoriski noliedza, ka tāds uzbrukums vispār būtu noticis, vai arī to sauca par inscenējumu un vainoja tajā nemierniekus. Savukārt ASV, Lielbritānija un Francija 14. aprīlī deva raķešu triecienu pa Sīrijas spēku objektiem, kas esot saistīti ar ķīmisko uzbrukumu.
Pēc ķīmiskā uzbrukuma Duma nonāca Asada spēku kontrolē, un pirmajiem no notikuma vietas ziņot iespēja bija Krievijas žurnālistiem, kuru sižetos aktīvi tika noliegta Krievijas atbalstītā Asada loma notikušajā, tostarp izmantojot vecus kadrus no mākslas filmas uzņemšanas laukuma.
"The New York Times" kopā ar ekspertiem izanalizējuši pieejamos aculiecinieku, kā arī Krievijas propagandas mediju, tādu kā kanāla "Zvezda" kadrus no Dumas, un nonākuši pie secinājuma, ka ķīmiskais uzbrukums ir noticis, tajā ir vairāk nekā 30 bojāgājušie un atbildīgi par to var būt tikai Krievijas stiprinātā Asada režīma spēki.
Analizējot video kadrus, noteikta precīza tajos redzamās ēkas atrašanās vieta, tad ar arhitektu biroja palīdzību izveidots četrus stāvus augstās celtnes makets, uz kuras nokritis balons ar gāzi.
Pētos dažādus video, žurnālisti ēkas stāvos saskaitījuši vismaz 34 bojāgājušos.
Pie bumbas kadros redzamas stiprinājuma detaļas, kas neieciešamas, lai to mestu no helikoptera – lidaparātiem, kādi nav nemiernieku rīcībā. Tāpat uz balona redzami krītot radīti uz ēkas jumta novietotā režģa nospiedumi, kas apgāž atsevišķu Krievijas mediju spekulācijas, ka bumbas notikuma vietā ir speciāli noliktas.
Kādā no video redzams, ka bumba ir apsarmojusi, savukārt tas pierāda, ka tajā patiešām bijusi gāze – tai strauji izplūstot, balona korpuss strauji atdziest. Savukārt hlora un sasalušā ūdens ķīmiskā reakcija uz balona atstājusi melnu koroziju.
Kadrus, kur redzami upuri, analizējuši ķīmisko ieroči eksperti, kuri norādījuši uz putām no mutēm un redzamiem acu apdegumiem kā hlora pielietošanas pazīmēm.
Žurnāls pieļauj, ka iedzīvotāji no bombardēšanas slēpušies pagrabā, bet, sajūtot hlora smaku, steigušies augšā pa trepēm, jo kara laikā visi jau ir labi apguvuši, ka hlors ir smaga gāze, kas nosēžas zemē. Taču viņi nevarēja zināt, ka bumba ar izplūstošo gāzi atrodas uz jumta, tāpēc bojāgājušie atrasti tieši ēkas augšējos stāvos un uz kāpnēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
