Nedēļa pasaulē: Miers Āfrikas ragā, migrantu krīzes beigas un Krievijas jaunie stobri  (54)

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Krievijas Bruņotie spēki stiprina savu artilērijas arsenālu, atjaunojot 203 mm kalibra pašgājējhaubices 2S7M "Malka" un 240 mm kalibra mīnmetējus 2S4 "Tyulpan", atsaucoties uz avotiem armijā un militārajā rūpniecībā, vēsta militārais portāls "Janes".

"Jūnija izskaņā Centrālā militārā apgabala Kemerovā bāzētā artilērijas vienība saņēma 12 atjaunotus 2S7M," medijam norādījis kāds avots, apgalvojot, ka Austrumu un Dienvidu militārie apgabali jau izmantojot "Malka".

Šīs artilērijas iekārtas ir pamatīgi rekonstruētas, lielgabalu stobru iekšējā virsma ir pilnībā restaurēta. Uzlabotās "Malka" darbojas kopā ar modernizētajiem kaujas vadības transportlīdzekļiem "1V12M", kuri izmanto GLONASS navigācijas sistēmu, medijam pastāstījis avots militārajā industrijā. Tāpat zināms, ka artilērijas atjaunošana īstenota Volgogradas rūpnīcā "Titan-Barrikadii" .

Pagājušajā nedēļā Eritrejas delegācija ieradās Etiopijas galvaspilsētā Adisababā pirmoreiz, kopš pirms 20 gadiem abas valstis iesaistījās asiņainā karā par pierobežas teritorijām. Kopš tā laika diplomātiskās attiecības starp abām kaimiņvalstīm nepastāvēja

Etiopijas premjers iepriekš panāca pretī, norādot, ka cienīs jebkādus miera līguma noteikumus, norādot, ka būtu gatavs piekāpties arī robežjautājumā. Savu atbalstu abu valstu attiecību uzlabošanai izteicis Āfrikas Savienības priekšsēdētājs, Ruandas prezidents Pols Kagame, Mauritānijā uzrunājot 31. Āfrikas Savienības dalībvalstu līderu sesiju, ziņo "Africa News". "Jums ir nedalīts Āfrikas Savienības atbalsts," viņš sludināja. Vārdisku atbalstu izteicis arī pāvests Francisks, uzsverot, ka laikā, kad pasaulē ir tik daudz konfliktu, ir ārkārtīgi svarīgi cildināt iniciatīvas, kas var kļūt vēsturiskas.

Karš abu valstu pierobežā nāvi atnesa vairāk nekā 80 000 cilvēku. Tā pamatā bija strīds par Badmes robežpilsētas piederību. Līdz šai dienai abu valstu starpā pastāv viena no militarizētākajām robežām pasaulē.

Ukrainas rietumos tiesībsargājošo iestāžu uzmanību piesaistījis kārtējais uzbrukums valstī dzīvojošajai čigānu kopienai. Nedēļas nogalē Berehoves pilsētā uz ielas uziets kārtējais upuris – 30 gadus veca čigānu tautības sieviete ar pārgrieztu kaklu, vēsta "Radio Brīvā Eiropa".

Policijai pagaidām neesot nekāda pamata uzskatīt, ka noticis tā dēvētais naida noziegums. Tomēr tikai pirms aptuveni nedēļas policija aizturēja septiņu cilvēku grupu par uzbrukumu čigānu apmetnei pie Ļvivas. Šajā uzbrukumā bojā gāja kāds 24 vecs vīrietis, bet 10 gadus vecs puika, 19 gadus vecs vīrietis un 30 gadus veca sieviete tika ievainoti un ar grieztām brūcēm nogādāti slimnīcā.

Jaunākais incidents ir jau piektais uzbrukums čigānu kopienai Ukrainas rietumos pēdējo divu mēnešu laikā.Par notikušo trauksmi cēlušas starptautiskās organizācijas "Human Rights Watch", "Amnesty International" un citas. Tās nosodījušas radikāļu, tostarp grupējumu "C14" un "Labējais sektors" biedru īstenoto vardarbību Ukrainā, kā arī paziņojušas, ka uzbrukumu skaits čigānu minoritātei patiesībā ir daudzkārt lielāks – vairāk nekā divi desmiti uzbrukumu šī gada laikā vien. Ukrainā dzīvojošo čigānu skaits tiek lēsts ap 260 000.

Pagājušajā nedēļā, 30. jūnijā, Afganistānas prezidents Ašrafs Gani izsludināja viņa valdības vienpusēji ieturētā 18 dienas ilgušā pamiera ar "Taliban" noslēgumu. Vienlaikus viņš pavēlēja atjaunot uzbrukumu pret teroristisko grupējumu, vēsta "Janes".

"Vairākas Afganistānas Nacionālās armijas un īpašo uzdevumu vienības uzsākušas operācijas visā valstī, demonstrējot Afganistānas nacionālās aizsardzības spēku plašās iespējas," izsūtītā paziņojumā līdz ar kauju atsākšanu, vēstīja NATO operācijas "Resolute Support" vadība.

Nedēļas nogalē arī ASV spēki īstenojuši vairāk nekā 20 triecienus atsevišķiem talibu mērķiem Gazi, Helmandas un Oruzganas provincēs, tādējādi atbalstot afgāņu atsākto uzbrukumu.

Migrantu krīzes apmēri ir ievērojami samazinājušies, bet Eiropas labējie spēki izliekas to neredzam, raksta "Vice". Tieši pēdējā mēneša laikā ziņas par migrantu kuģiem atkal kļuvušas par vienu no prioritātēm, tomēr līdz ar tā dēvētā Balkānu ceļa slēgšanu, kā arī Eiropas Savienības noslēgtajiem līgumiem ar Turciju un Lībijas varas pārstāvjiem to reālais skaits ir salīdzinoši niecīgs, pat sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

Ja 2015. gadā Itālijā ieradās 150 000 migrantu, tad šogad tikai 17 000, un jau pērn visā Eiropā bēgļa statusa pieprasītāju skaits samazinājās par 44%, norāda medijs.

Tikmēr pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropadomes samitā bēgļu krīze joprojām bija viens no karstākajiem tematiem. No vienas puses to var skaidrot ar vēlmi risināt problēmu, lai tā nerodas no jauna, bet uzmanība migrantu krīzei atkārtoti pievērsta, reaģējot uz politisko spiedienu Vācijā un Itālijā, kurās audzis nacionālais sentiments, vēsta "Vice".

"Migrantu ierašanās apmēri pa jūru šogad ir ļoti, ļoti kritušies. Tā patiešām ir politiskā, ne vairs migrantu krīze," situāciju komentējis cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" Eiropas un Centrālāzijas nodaļas direktora vietnieks Bendžamins Vārds.