Nevis uzpūsta problēma, bet zirgā lēkšana – ES cīnīsies pret klimata pārmaiņām  (77)

"Klimata izmaiņas ir globāls izaicinājums un tikai globāli varam veiksmīgi tikt ar to galā, tas arī ir iemesls, kādēļ ES vajadzētu raudzīties pēc partneriem visā pasaulē un visos sabiedrības līmeņos," sarunā ar portālu "Delfi" teica EP deputāts no Vācijas Jo Lainens (S&D).

ES klimata diplomātijas pamatā ir vairāki pīlāri: Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā, klimata pārmaiņu un drošības jautājumu korelācijas atzīšana un klimata pārmaiņu apsvēršana jaunu nozares politiku izstrādē.

Parīzes nolīguma mērķis ir cīņa ar klimata pārmaiņām, aicinot nodrošināt, ka globālā sasilšana nepārsniedz divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas un cenšoties panāk, ka šis pieaugums ir aptuveni 1,5 grādu robežās pēc Celsija. Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm, pārsniedzot divu grādu robežu, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas. Vienošanās par Parīzes nolīgumu panākta ANO Klimata pārmaiņu konferencē (UNFCCC) Parīzē 2015. gada decembrī, bet stājās spēkā 2016. gada novembrī.

Drošības draudu reizinātājs

Savukārt otrs pīlārs – klimata pārmaiņu un drošības jautājumu korelācijas atzīšana – sakņojas uzskatā, ka klimta pārmaiņām ir tieša ietekme uz starptautisko drošību. Proti, klimata pārmaiņas, līdzi nesot dažādu dabas un vides katastrofu risku, kā arī dzeramā ūdens trūkumu, nereti visspēcīgāk izjūt mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. To dēļ tiek zaudētas dzīvesvietas, kas savukārt var radīt augsni sociāliem un politiskiem nemieriem.

ES ir rūpīgi jāseko līdzi klimata izraisītiem politiskajiem procesiem pasaulē, jo jau šobrīd klimata izmaiņas izraisa konfliktus un var izraisīt karus, saka Lainens: ''Ūdens trūkums, pārtikas trūkums... Jau šodien pasaulē ir reģioni, kur cilvēkiem nākas migrēt, jo dzīvošana pašu mājās vairs nav iespējama. Klimata aizsardzība un mūsu drošības aizsardzība ir saistītas.''

Viņš atzīst, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir saspringta un klimata pārmaiņas nav starptautiskās dienaskārtības apspriestākais jautājums, taču EP valda vienprātība par to, ka jautājums ir svarīgs. "Jaunums līdz ar šo ziņojumu ir tas, ka mums ir jāpadara klimata aizsardzība par populāru aspektu ne vien enerģijas un attīstības politikās, bet arī drošības, lauksaimniecības, tirdzniecības un gaisa politikās," skaidro deputāts.

''Pasaulē ir tādas problēmas kā migrācija, kā tirdzniecības karš un klimats šobrīd nav prioritāte. Vienlaikus biežāk varam novērot dažādas dabas katastrofas – nelīst vispār, vai līst par daudz, tornado plosās Eiropā un pasaulē. Mēs nevaram izbēgt no klimata pārmaiņu jautājuma un mums ir jādara labākais, ko spējam,'' saka deputāts, ''es ceru, ka tehnoloģijas un progresīvās industrijas mums daudz palīdzēs, jo klimata aizsargāšana ir arī biznesa jautājums. Būs kompānijas un nozares, kas zaudēs, bet gana daudzas arī iegūs. Nav tā, ka mums vairs nebūs rūpniecības. Mums būs modernāka un tīrāka rūpniecība. Tas ir tas, kas Eiropai ir vajadzīgs, jo mūsu lielākie konkurenti pasaulē iet mums pa priekšu.''

Jāsteidz pa priekšu, lai nebūtu pēdējie

Lai arī klimata diplomātijas izstrāde ir lēciens uz klimata aizstāvju zirga, kur šobrīd nesēž ļoti daudz valstu, Lainens uzsver, ka, nerīkojoties ātri, ES var iepalikt, jo, piemēram, Ķīna šobrīd aktīvi strādā pie dažādu klimatam draudzīgu tehnoloģiju izstrādes. To dara arī no Parīzes vienošanās izstājušās ASV.

Runājot par Ķīnu, Lainens uzsver sadarbības potenciālu. Jau iepriekš ES un trešās lielākās pasaules valsts starpā bijusi veiksmīga sadarbība, kuras ietvaros ES nodeva Ķīnai savas zināšanas saistībā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

Savukārt Krievija klimatam draudzīgu tehnoloģiju jomā iepaliekot, viņš saka: "Tur ekonomika nav tā spēcīgākā. Manuprāt, viņi sāk saprast, ka zaudē šajā tehnoloģiskajā attīstībā un pat īsti neiesaistās atjaunojamās enerģētikas lietās. Taču galu galā viņiem būs jāiepērk tas, ko neražo paši."

Viņš norāda, ka Krievijai šis jautājums, iespējams, ir sarežģīts, jo, lai arī atpalikšana klimatam draudzīgu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā ietekmē valsts kopējo labklājību, vienlaikus pastāv spēcīga interese pārdot valsts teritorijā iegūto naftu un gāzi.

Klimata bēgļi

Visasākās debates parlamentā pirmdien izraisīja priekšlikums izstrādāt "klimata bēgļu" definīciju, kas gan otrdienas balsojumā tika noraidīts. Daži EP deputāti izteicās, ka šāda jēdziena ieviešana un statusa atzīšana tikai pasliktinātu jau tā ES valdošo migrācijas krīzi, savukārt Lainens ir pārliecināts, ka pie šie jautājuma agri vai vēlu tāpat nāksies atgriezties.

Ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, ES lūgtu ANO izstrādāt "klimata bēgļa" definīciju, taču otrdien pieņemtais EP lēmums paredz prasīt ANO vairāk gādāt un aizsargāt cilvēkus, kuri klimata pārmaiņu dēļ pamet mājas.

"Manuprāt, šis jautājums vēl atgriezīsies parlamentā, jo, ja paskatāmies uz bēgļa definīciju, tā ir par draudiem dzīvībai vai veselībai, ko rada politisks spiediens. Arī klimata pārmaiņas ietekmēs dzīves apstākļus un šie apstākļi varbūt kādam vairs pat neeksistēs, līdz ar to rodas jauna veida bēgļi un būs jādomā par definīcijām un aizsardzības mehānismiem," skaidro EP deputāts.

Lai arī šis priekšlikums raisīja spraigas debates, uz jautājumu par to, vai ES spēj pārējai pasaulei prezentēt vienotu nostāju klimata pārmaiņu jautājumā, Lainens atbild apstiprinoši, atzīstot, ka vienprātības panākšana mēdz būt sarežģīta, bet ''dienas beigās mēs spējam izteikt savu vēlmi un gribu aizsargāt klimatu un pasaulei sevi prezentēt vienā balsī''.