Rumānijas parlaments pieņem likumprojektu, kas raisa bažas par cīņu pret korupciju  (3)

Valdošā koalīcija, ko veido Sociāldemokrātiskā partija (PSD) un Liberāļu un demokrātu alianse (ALDE), atbalstīja likumprojektu parlamenta pārstāvju palātā, izmantojot ārkārtas procedūru.

Par likumu balsoja 168 no 369 apakšpalātas deputātiem, kamēr to noraidīja 97.

Parlamenta augšpalāta Senāts likumprojektu apstiprināja jau otrdien.

Likumprojekta stāšanos spēkā, atsakoties to parakstīt, var aizkavēt Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, kas pārstāv centriski labējo opozīciju.

Johanniss jau nosodījis parlamenta balsojumu, norādot ka tā esot "vairākuma diktatūras" izpausme.

Gan prezidents, gan opozīcijas politiķi jau iepriekš paziņojuši, ka apstrīdēs grozījumus Konstitucionālajā tiesā.

Sodu likuma grozījumus kritizējis arī ģenerālprokurors Augustīns Lazers, uzsverot, ka tie izstrādāti atbilstoši noziedznieku vēlmēm, nevis saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Likumprojekts paredz maigāku attieksmi pret korumpētām amatpersonām, dekriminalizē vairākus noziegumus un samazina korupcijas apkarošanas prokuroru pilnvaras.

Saskaņā ar korupcijas apkarotāju aplēsēm šo grozījumu dēļ nāktos izbeigt vairāk nekā 200 ierosināto lietu.

Valdošā kreisi centriskā koalīcija apgalvo, ka grozījumi nepieciešami, lai neļautu pretkorupcijas dienestiem "ļaunprātīgi izmantot savas pilnvaras".

Rumānijas opozīcija apsūdz PSD līderi Livju Dragnju, ka viņš vēlas ar šī likumprojekta palīdzību izvairīties no trīsarpus gadu cietumsoda izciešanas, kas viņam piespriesti par korupciju.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Dragnja netiktu saukts pie atbildības par noziegumu - amatpersonas pamudināšanu ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli - jo viņš nav guvis tiešu personisku labumu no tā.

Šajā lietā par fiktīvu darbavietu radīšanu valsts iestādē pie atbildības tiktu saukta PSD.

Dragnja nevar kļūt par premjerministru, jo iepriekš tika notiesāts par krāpšanos vēlēšanās, taču viņš tiek uzskatīts par Rumānijas ietekmīgāko politiķi.