Maķedonijas parlaments ceturtdien otro reizi ratificējis vienošanos ar Grieķiju, kas paredz nelielo Balkānu valsti pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.
Parlaments vienošanos jau ratificēja 20. jūnijā, taču Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs atteicās to parakstīt, uzskatot to par antikonstitucionālu.
Saskaņā ar Maķedonijas konstitūciju prezidents pēc otrā ratifikācijas balsojuma vairs nevar bloķēt vienošanos. Taču Ivanovs var kavēties ar parakstīšanu.
Otrajā balsojumā par vienošanos nobalsoja 69 no 120 parlamenta locekļiem.
Protestējot par vienošanos, visi deputāti no lielākās opozīcijas partijas VMRO-DPMNE no balsošanas atturējās.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju.
Šī strīda dēļ Grieķija līdz šim bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Atēnas uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.
Grieķija un ES atzīst šo valsti kā Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju (FYROM), un ar šo pagaidu nosaukumu tā arī tika uzņemta ANO.
Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs norādījis, ka Skopjes un Atēnu vienošanās paver ceļu uz iestāšanos NATO.
Maķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs ceturtdien asi kritizēja prezidenta nostāju, pārmetot viņam mēģinājumu terorizēt tautu.
"Vissvarīgākais ir, ka vienošanās neapdraud mūsu neatkarību. Gluži pretēji, tā stiprina mūs neatkarību, paverot durvis uz NATO un ES," uzsvēra ministrs.
Lai vienošanās stātos spēkā, tā vēl jāapstiprina referendumā Maķedonijā un parlamentā Grieķijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
