Bijusī Austrumvācijas un Rietumvācijas robežjosla, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz pat Čehijas robežai, apvienotajā Vācijā kļuvusi par milzīgu dabas rezervātu, kurā var atrast vairāk nekā 5000 aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu.
Pēc 2. pasaules kara, kad Vāciju divās daļās sadalīja Rietumu sabiedrotie un PSRS, līdz ar Berlīnes mūri arī pārējā 1400 kilometrus garā robeža starp abām Vācijām kļuva par stingri apsargātu teritoriju. Lai atturētu pārbēdzējus, kuri no komunistiskās Vācijas Demokrātiskās Republikas lielā skaitā centās nokļūt Rietumvācijā, jau kopš 1952. gada robežu starp abām valstīm šķīra žogs, sargtorņi, dažādas lamatas, piemēram, mīnas, kas sprāga, kādam tuvojoties žogam.
Visas robežas garumā Austrumvācija izveidoja patrulēšanas ceļus, un robežsargi gan ar auto, gan ar suņiem dienu un nakti cītīgi sargāja, lai no viņu dzimtenes kāds neaizmuktu prom uz Rietumiem. Kopumā robežas aizliegtā zona bija vidēji piecus kilometrus plaša, bet tā sauktā nāves josla pie pašas robežas, kuras tuvumā robežsargi drīkstēja šaut bez brīdinājuma, bija aptuveni 500 līdz 1000 metrus plata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!