Džibutijas ekonomiskās zonas atklāšana - 1
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Džibutijā svinīgi atklāta Ķīnas kompāniju būvēta brīvās tirdzniecības zona trīs miljardu eiro apmērā, pastiprinot mazās Āfrikas valsts sadarbību ar Ķīnu, kurā jau pērn Austrumu lielvalsts atklāja pirmo militāro bāzi ārpus savām robežām.

Nelielajā Sarkanās jūras valstī Džibutijā, kurā mīt nepilni 900 000 iedzīvotāju un kuras ienākumus lielā mērā ilgu laiku noteica tranzīts no jūras ceļiem izolētās 100 miljonu iedzīvotāju apdzīvotās Etiopijas, atrodas arī Francijas un ASV militārās bāzes, ienesot papildu ienākumus. Jaunā zona varētu valstij palīdzēt kļūt par tirdzniecības tiltu arī ar Dienvidsudānu, Somāliju un tā dēvēto Lielo ezeru reģionu – Ugandu, Ruandu, Burundi, Kenijas rietumiem, Tanzānijas ziemeļiem un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumiem.

Jaunā ekonomiskā zona plešas 48 kvadrātkilometru platībā un to izbūvējusi ķīniešu "Dalian Port Corporation". Kā tas ierasti notiek ar Ķīnas investīcijām, no jauna tapušā objekta apsaimniekošanu līdzās Džibutijas Ostu un brīvo zonu institūcijai apsaimniekos arī Ķīnas uzņēmums "Merchants Holdings".

Jaunajā ekonomiskajā zonā atradīsies ražošanas, loģistikas un pakalpojumu centri. Investori un Džibutijas pārstāvji cer, ka jau tuvāko divu gadu laikā brīvās tirdzniecības zonā tirdzniecības apjomi sasniegs sešus miljardus eiro jeb divkārt vairāk nekā ieguldīts tās radīšanā. Tiesa, būvniecība vēl turpinās, un pēc pabeigšanas zonā tiek solīts nodrošināt ap 15 000 darbavietu.

Vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas būvniecību slēgts vien pērnā gada martā kā daļa no "Vienas joslas, viena ceļa" iniciatīvas. Tās ietvaros Ķīna veido infrastruktūras, ekonomisko un diplomātisko sakaru tīklu vairāk nekā 60 valstīs galvenokārt Eirāzijā un Āfrikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!