Zēni un viņu treneris ir iesprostoti pazemē kopš 23. jūnija, kad devās ekskursijā uz alu pie Mēsāi. Tobrīd ala bija sausa, taču sākās stipras lietusgāzes, kas appludināja ieeju alā.
Taču viņiem izdevās patverties gaisa kabatā aptuveni četrus kilometrus no ieejas. Tur viņus desmit dienas vēlāk atrada britu nirēji.
Glābēji 8. jūlijā glābšanas misiju sākuši pulksten 10 pēc vietējā laika, kad devušies iekšā applūdušajā alā. Pie pazemes ieejas teritorijas pašlaik atrodas tikai nirēju komandas, mediķi un drošības spēki, atzīmē BBC.
Kopumā applūdušajā alā dosies 13 nirēji no ārzemēm, kā arī pieci nirēji no Taizemes. Tiek vēstīts, ka pirmais iesprostotais zēns no pazemes varētu tikt izglābts ap pulksten 21 pēc vietējā laika. Glābšanas operācija varētu prasīt vairākas dienas.
Gan iesprostotie zēni, gan viņu ģimenes ir informēti par glābšanas operācijas plānu, norāda medijs.
Glābšanas operācijas vadītājs Narongsaks Osotanakorns norādījis, ka zēni un treneris ir noskaņojušies glābšanas operācijai, kā arī ir ļoti koncentrējušies.
Kā atzīmē BBC, pagaidām gan nav īsti skaidrs tas, kā tieši zēni un treneris tiks glābti un pārvietoti, bet skaidrs ir viens - glābšanā būs iekļauta niršana, kā arī pārvietošanās ar kājām, kur ūdens līmenis ir zemāks.
Jau ziņots, ka viens no nirējiem ir gājis bojā, piegādājot skābekļa balonus.
Ceļš līdz iesprostotajiem prasa sešas stundas un vēl piecas stundas atpakaļ, un tas ir pieredzējušam nirējam. Turklāt ceļā vietām ir spēcīgas straumes, šauras ejas un nulles redzamība. Glābēji arī apmācīja zēnus niršanā.
Sākotnēji amatpersonas apsvēra, vai zēni varētu nogaidīt alā līdz lietus sezonas beigām, kas nozīmē, ka viņiem un viņu trenerim nāktos pavadīt pazemē vairākus mēnešus. Taču skābekļa līmeņa samazināšanās lika atteikties no šī plāna.
Meklējot citus risinājumus, glābēji virszemē izraka vairāk nekā simts caurumus kalnā, cerībā piekļūt iesprostotajiem.
Daži no caurumiem ir līdz 400 metriem dziļi, taču glābējiem nav izdevies noteikt zēnu atrašanā vietu. Osotanakorns žurnālistiem sacīja, ka glābējiem trūkst nepieciešamo tehnoloģiju, lai noteiktu, kur tieši urbt.