Oficiālajā vēstnesī "T.C. Resmi Gazete" svētdien publicētajā valdības rīkojumā teikts, ka atlaisti 18 632 cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par sakariem ar "teroristiskām organizācijām" un grupējumiem, kas "veic darbības pret valsts drošību".
Starp atlaistajiem ir 8998 policisti, kā arī militārpersonas - 3099 no sauszemes spēkiem, 1949 no gaisa spēkiem un 1126 no jūras spēkiem. Atlaisti arī 1052 Tieslietu ministrijas un tai pakļauto institūciju ierēdņi, 649 žandarmi un 199 augstāko mācību iestāžu un zinātnisko institūciju darbinieki.
Ar šo pašu rīkojumu arī aizliegtas 12 organizācijas, no kurām vairākas darbojās izglītības jomā, trīs laikraksti un viens televīzijas kanāls.
Ārkārtas stāvoklis Turcijā tika noteikts 2016. gada jūlijā pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma, un, izmantojot ārkārtas stāvokļa pilnvaras, valdība jau iepriekš atlaidusi vairāk nekā 110 000 sabiedriskā sektora darbiniekus.
Turcijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka svētdienas atlaišanu vilnis ir pēdējais, jo gaidāms, ka pirmdien, kad uz jaunu termiņu valsts galvas amatā tiks inaugurēts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, tiks paziņots par ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ārkārtas stāvoklis ticis pagarināts vairākasreizes, un tā pašreizējais termiņš beigsies 19. jūlijā.
Tīrīšanas Turcijā tika sāktas pēc 2016.gada 15.jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma, kurā Ankara vaino ASV dzīvojošo islāma sludinātāju Fetullu Gilenu. Savukārt Gilens noliedzis jebkādu saistību ar notikušo.
Ankara apgalvo, ka Gilena atbalstītāji, gatavojoties apvērsumam, iefiltrējušies visos sabiedrības slāņos un institūcijās, tostarp armijā.
Tīrīšanas izpelnījušās Rietumu kritiku un izraisījušas bažas par likuma varas ievērošanu Turcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
