ES un Tramps apmainās savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar aizsardzības izdevumiem  (88)

Tramps atkārtoti pieprasījis sabiedrotajiem Eiropā palielināt aizsardzības izdevumus, pārmetot eiropiešiem vēlmi savtīgi izmantot Savieto Valstu militāro varenību. NATO dalībvalstis apņēmušās atvēlēt aizsardzībai divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), taču sagaidāms, ka šogad šo mērķi sasniegs tikai astoņas no tām.

"Gatavojos doties uz Eiropu. Vispirms tikšanās NATO. ASV tērē daudzkārt vairāk nekā jebkura cita valsts, lai tās aizstāvētu. Nav taisnīgi pret ASV nodokļu maksātājiem," otrdienas rītā tviterī paziņojis Tramps.

Neilgi pēc tam Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pārmetis Trampam "gandrīz ikdienišķu Eiropas kritizēšanu". "Dārgais prezidents Tramp, Amerikai nav un nebūs labāka sabiedrotā par Eiropu," preses konferencē norādīja Tusks. "Šodien eiropieši aizsardzībai tērē daudzas reizes vairāk nekā Krievija un tikpat daudz kā Ķīna." "Dārgā Amerika, novērtē savus sabiedrotos. Galu galā tev to nav tik daudz," piebilda Eiropadomes prezidents.

Tomēr vienlaikus viņš mudināja Eiropas valstis palielināt savus aizsardzības izdevumus, jo "ikviens vēlas labi sagatavotu un apgādātu sabiedroto". Uz Tuska izteikumiem Tramps atkal atbildēja tviterī: "NATO valstīm jāmaksā vairāk, Savienotajā Valstīm jāmaksā mazāk. Ļoti netaisnīgi!"

Savukārt Tusks atgādināja Trampam, ka Eiropa bija tā, kas pirmā reaģēja uz islāma teroristu uzbrukumu ASV 2001.gada 11.septembrī, un ka eiropieši Afganistānā zaudējuši 870 kritušos. "Dārgais prezidenta kungs, lūdzu atcerieties to, kad rīt tiksimies NATO samitā, taču pats galvenais - kad Helsinkos tiksieties ar [Krievijas] prezidentu [Vladimiru] Putinu. Vienmēr ir vērts apzināties, kurš ir jūsu stratēģiskais draugs un kurš ir jūsu stratēģiskā problēma," norādīja Tusks.

Paredzēts, ka Tramps Briselē ieradīsies otrdien plkst.21.30 (plkst.22.30 pēc Latvijas laika). NATO samits, kas Briselē notiks trešdien un ceturtdien, ir tikai pirmā Trampa pieturas vieta viņa Eiropas tūres laikā. Pēc samita viņš dosies uz Lielbritāniju, bet pēc tam Helsinkos paredzēts Trampa un Putina samits.

Tusks ar saviem izteikumiem nāca klajā pēc tam, kad viņš kopīgi ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru parakstīja deklarāciju par ciešāku ES un NATO sadarbību. Trampa netiešie draudi, ka ASV varētu samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā, likuši eiropiešiem aktīvāk diskutēt par pašu aizsardzības spēju palielināšanu. "Mēs lepojamies ar to, kas līdz šim kopīgi sasniegts. Taču mēs varam darīt vairāk," uzsvērts ES un NATO kopīgajā deklarācijā.

Konkrēti abas puses vienojušās par pasākumu īstenošanu, lai atvieglotu militārā transporta pārvietošanos Eiropas teritorijā. No vienas puses, paredzēta transporta infrastruktūras modernizācija, bet no otras - birokrātisko robežšķērsošanas procedūru atvieglošana. Panākta vienošanās arī par sadarbības aktivizēšanu cīņā pret terorismu un ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču draudu mazināšanā.

Deklarācijā arī uzsvērts, ka NATO joprojām būs "kolektīvās aizsardzības stūrakmens", tādējādi cenšoties mazināt Vašingtonas bažas, ka ES varētu ķerties pie aliansei paralēlu struktūru izveides. "Eiropa uzņemas lielāku atbildību par savu drošību," norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka tas papildina NATO, nevis rada aliansei alternatīvu.

Tajā pašā laikā NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka eiropiešiem aizsardzības izdevumi jāpalielina, nevis tāpēc, lai izpatiktu ASV, bet gan pašu drošībai, ņemot vērā pieaugošos draudus. Viņš norādīja, ka šogad paredzēto aizsardzības tēriņu apmēru - 2% no IKP -, domājams, sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis - ASV, Igaunija, Grieķija, Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija.