ASV otrdienas vakarā paziņoja, ka ir sākušas procesu 10% muitas tarifu noteikšanai jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā no šī gada septembra, pastiprinot tirdzniecības karu starp abām lielākajām pasaules ekonomikām.
ASV prezidents Donalds Tramps bija solījis aplikt ar muitas tarifiem jaunu Ķīnas preču grupu pēc tam, kad Ķīna atbildēja uz ASV noteikto 25% tarifu Ķīnas mašīnbūves, elektronikas un augsto tehnoloģiju produktiem 34 miljardu dolāru vērtībā, kas stājās spēkā piektdien, ieviešot atbildes tarifus ASV precēm līdzvērtīgā apmērā.
Jaunie ASV tarifi attieksies uz tūkstošiem dažādu Ķīnas preču – saldētiem gaļas produktiem, dzīvām un svaigām zivīm un jūras veltēm, sviestu, sīpoliem, ķiplokiem un citiem dārzeņiem, augļiem, riekstiem, metāliem, ķimikālijām, riepām, ādas un tekstila izstrādājumiem, koksni un papīru.
ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers paziņoja, ka Vašingtona bija veikusi pamatīgu izpēti, lai attaisnotu tarifu noteikšanu Ķīnas preču importam 50 miljardu dolāru vērtībā, lai kompensētu kaitējumu, ko ASV ekonomikai nodarījusi Ķīnas negodīgā tirdzniecības prakse, tai skaitā amerikāņu tehnoloģiju zagšana vai piespiedu pārvietošana.
Ķīna tomēr noraidīja ASV sūdzības un noliedza, ka būtu nodarīts kāds kaitējums ASV kompānijām, un atbildēja ar pretpasākumiem "bez jebkāda starptautiska likumīga pamata vai attaisnojuma," sacīja Laitaizers.
"Ķīnas pretpasākumu un tās prakses nemainīšanas rezultātā prezidents [Tramps] ir norīkojis ASV tirdzniecības pārstāvi sākt procesu 10% tarifu noteikšanai jaunai Ķīnas importa preču grupai 200 miljardu dolāru vērtībā," teikts Laitaizera paziņojumā.
Tirdzniecības konfrontācija starp Vašingtonu un Pekinu pastiprinās jau vairākus mēnešus, neraugoties uz Trampa atkārtotiem paziņojumiem, ka viņam ir labas attiecības ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Ķīna apsūdzēja ASV par "lielākā tirdzniecības kara ekonomikas vēsturē" uzsākšanu pēc tam, kad pagājušajā nedēļā stājās spēkā tarifu pirmā kārta.
To Ķīnas preču kopvērtība, kuras Tramps draudējis aplikt ar muitas nodevām, varētu sasniegt pat 450 miljardus dolāru jeb faktiski gandrīz visu Savienoto Valstu importu no Ķīnas.
Tramps gadiem kritizējis Pekinu par, kā viņš pats dēvē, negodīgu ekonomisku attieksmi pret ASV attiecībā uz tirdzniecību. Savienoto Valstu preču ārējās tirdzniecības bilance ar Ķīnu pērn sasniedza 375,2 miljardu dolāru deficītu, kas bija rekordaugsts līmenis.
ASV amatpersonas apsūdz Ķīnu par tās rūpniecības dominances būvēšanu ar Amerikas tehnoloģisko kompetenču zagšanu, izmantojot kiberzādzības, intelektuālā īpašumu piespiedu pārvietošanu un valsts atbalstītiem uzņēmumu pārņemšanas darījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
