2014. gadā sāktā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir pamatīgi sapurinājusi NATO valstis, liekot sākt vērienīgas aizsardzības stiprināšanas darbības visvairāk apdraudētajās bloka austrumu flanga valstīs, kā arī rosinot stratēģus, analītiķus un politiķus modelēt iespējamos scenārijus un prognozes, starp kurām izskanējušas aplēses, ka skaitliski un tehniski daudz pārākie Krievijas spēki Baltijas valstu galvaspilsētas iespējama iebrukuma gadījumā varētu ieņemt pat tikai dažu dienu laikā.
Taču šajās diskusijās par to, cik ievainojamas ir Baltijas valstis, tiek izlaists būtisks faktors – iedzīvotāju vēlme cīnīties un aizsargāt savu zemi, intervijā portālam "Politico", savu skatījumu pauž Igaunijas Speciālo uzdevumu spēku komandieris pulkvedis Riho Uhtegi.
Viņš atsaucas uz 2008. gada Gruzijas kara piemēru, kad Krievijas spēki atradās vien 50 kilometrus no Tbilisi un nekas netraucēja tiem doties tālāk, taču tas nenotika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
