Osama bin Ladens
Foto: Reuters/Scanpix
Vācijas tiesa pieprasījusi atgādāt atpakaļ Tunisijas pilsoni, kurš savulaik esot bijis teroristiskā grupējuma "Al Qaeda" vadoņa Osama bin Ladena miesassargs un kurš piektdien tika izraidīts, neskatoties uz tiesas lēmumu par viņa deportācijas apturēšanu.

Samri A. izraidīšana bija "acīmredzami nelikumīga un pārkāpj likuma varas pamatprincipus," teikts Gelzenkirhenes administratīvās tiesas spriedumā.

Vācija piektdien, 13. jūlijā, izraidīja 42 gadu veco Sami A, kuru nodeva Tunisijas varas iestādēm.

Izraidītais Vācijā nodzīvojis aptuveni 20 gadus, taču pēdējo mēnešu laikā, sabiedrībā arvien pieaugot neapmierinātībai ar nelegālo imigrantu pieplūdumu, pieauga sašutums arī par viņa uzturēšanos valstī.

"Varu apstiprināt, ka Sami A. šorīt nosūtīts atpakaļ uz Tunisiju un nodots Tunisijas varasiestādēm," žurnālistiem pavēstīja Iekšlietu ministrijas pārstāve Annegrēta Korfa. Sami A. līdz šim bija izdevies veiksmīgi apstrīdēt savu izraidīšanu, apgalvojot, ka viņa izcelsmes valstī to sagaidot spīdzināšana.

Vēl ceturtdienas vakarā Gelzenkirhenes pilsētas tiesa lēma pret viņa izraidīšanu, jo viņam, iespējams, draudot "spīdzināšana un necilvēcīga izturēšanās". Taču spriedums federālās iestādes pa faksu sasniedza tikai piektdienas rītā, kad lidmašīna ar Sami A, bija jau pacēlusies.

Tunisijas prokuratūras pārstāvis aģentūru DPA informējis, ka pret Sami A. tagad paša dzimtenē sākta izmeklēšana par saistību ar terorismu. Viņu jau nopratinājuši teroristu lietu izmeklētāji, jo saņemta informācija, ka viņš "bijis iesaistīts ekstrēmistu aktivitātēs Vācijā un izgājis arī militāro apmācību Afganistānā".

Vācijas varasiestādes Sami A. bija atzinušas par sabiedrības apdraudējumu, taču viņam nekad oficiāli netika izvirzītas kādas apsūdzības par sakariem ar islāma teroristiem. Viņš pats gan vienmēr ir noliedzis, ka būtu bijis bin Ladena miesassargs.

Tomēr vienā no islāma teroristu prāvām, kas 2015. gadā notika Minsterē, tiesa konstatēja, ka Sami A. laikā no 1999. līdz 2000. gadam saņēmis militāro apmācību vienā no "Al Qaeda" nometnēm Afganistānā, bet pēc tam bijis bin Ladena apsargu grupā.

Vācijas varasiestādes 2007. gadā noraidīja viņa patvēruma pieprasījumu, taču prokuratūras mēģinājumus izraidīt Sami A. pastāvīgi bloķēja tiesas, atzīstot, ka Tunisijā viņu var pakļaut spīdzināšanai.

Savukārt lēmums kādā citā ar viņu nesaistītā prāvā, kurā tika izskatīta cita Tunisijas pilsoņa lieta apsūdzībās par 2015. uzbrukumu Bardo muzejam, pavēra ceļu arī Sami A. izraidīšanai. Šajā prāvā tiesa atzina, ka apsūdzētajam Tunisijā nedraud nāves sods, jo tā jau 1991. gadā izsludinājusi moratoriju uz augstākā soda mēra piemērošanu.

Iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers, piesaucot šo lietu kā precedentu, pauda "cerību", ka Sami A. būs nākamais, un mudināja imigrācijas ierēdņus viņa lietu uzskatīt par "prioritāti".

Arī laikraksts "Bild" izvērsa kampaņu pret Sami A. uzturēšanos Vācijā, un ziņas laikraksta slejās, ka sociālajos pabalstos viņš ik mēnesi saņēmis gandrīz 1200 eiro, raisīja īpašu vāciešu sašutumu.

Tajā pašā laikā zināms, ka Sami sievai un bērniem ir Vācijas pilsonība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!