Izraēlas parlaments ceturtdien pieņēmis pretrunīgi vērtēto likumu, kas Izraēlu definē kā "ebreju tautas nacionālo valsti".
Par likumu balsoja 62 Kneseta deputāti, bet pret – 55.
Likums cita starpā par vienīgo valsts valodu pasludina ebreju valodu, lai gan iepriekš arī arābu valodai Izraēlā bija oficiālās valodas statuss.
Tagad arābu valodai būs vienīgi "īpašs statuss".
Likums arī nosaka, ka ebreju apmetnes okupētajās Rietumkrasta teritorijās atbilst Izraēlas "nacionālajām interesēm".
Likumā teikts, ka Izraēla ir ebreju vēsturiskā dzimtene, kurā ebrejiem ir pašnoteikšanās tiesības.
Tomēr vispretrunīgāk vērtētā norma par vienīgi no ebrejiem sastāvošu kopienu iedibināšanu, kuru kritizējis arī Izraēlas prezidents Ruvens Rivlins, jo tā var novest pie minoritāšu diskriminācijas, ir grozīta.
Jaunais likums tiek iekļauts Izraēlas pamatlikumu kopumā, kas veido valsts faktisko konstitūciju.
"Šis ir izšķirošs brīdis Izraēlas valsts vēsturē, kas iecērt akmenī mūsu valodu, mūsu himnu un mūsu karogu," pēc balsojuma uzsvēra premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Tikmēr opozīcijas pārstāvji nosodījuši likuma pieņemšanu. Arābu Apvienotā sarakstā līderis Aimans Uda paziņojis, ka šī likuma pieņemšana iezīmē "mūsu demokrātijas nāvi".
No vairāk nekā astoņus miljonus lielā Izraēlas pilsoņu kopskaita arābi sastāda aptuveni 17,5%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
