ES izvēle neredzēt Irānas terorakta mēģinājumu Eiropā ir bīstama, brīdina bijušais EP viceprezidents  (91)

Viņš atgādina, ka nedēļas nogalē, kas iekrita 30. jūnijā un 1. jūlijā, Beļģijā, Vācijā un Francijā aizturēti kopumā četri cilvēki aizdomās par terorakta plānošanu Parīzes pievārtē šajā laikā notikušajā "Irānas Nacionālās pretestības padomes" sanāksmē. Tajā citu starpā bija paredzēts uzstāties arī Irānas opozīcijas līderei Marjamai Radžavi.

Aizturētie ir Beļģijas irāņu pāris ar 500 gramiem TATP tipa sprāgstvielām un detonatoru, kuri pārtverti Beļģijā, kad jau bijuši ceļā uz opozīcijas sanāksmes vietu. Sprāgstvielas viņi ieguvuši no Austrijā akreditēta Irānas diplomāta Asadola Asadi, kurš aizturēts Vācijā. Savukārt ceturtais aizturētais ir kāds irānis, kurš aizturēts Francijā.

Pēc šāda apdraudējuma konstatēšanas, kas novērsta tikai četru Eiropas valstu specdienestu sadarbības rezultātā, no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD), ņemot vērā Irānas diplomāta iesaisti terorakta plānošanā, būtu jāseko naidīgas un teroristiskas rīcības nosodījumam, atzīmē Vidals-Kvadrass. Viņš vērš uzmanību, ka notiek tieši pretējais – turpinās pieglaimošanās režīmam, kas ES teritorijā gribēja sarīkot teroraktu.

Bijušais EP viceprezidents norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusējā izstāšanās no Irānas kodollīguma likusi EĀDD Federikai Mogerīni darīt visu iespējamo, lai glābtu šo līgumu, kuru viņa uzskata par savu lielāko sasniegumu. Attiecīgi Eiropas Komisija dara visu iespējamo, lai glābtu Eiropas uzņēmumu investīcijas Irānā, kuras varētu ietekmēt sankciju atjaunošana.

Vidals-Kvadrass gan skaidro, ka vēl satrauktāka par sankciju atjaunošanu ir Irānas valdošā elite, jo pašā valstī vienlaikus pieaug ar varu neapmierināto iedzīvotāju protesti, kuros dodas visdažādākās sabiedrības grupas un slāņi – strādnieki, studenti, sievietes, zemnieki un dažādas arodbiedrības. Tikmēr ES turoties pie Irānas režīma stabilitātes mīta, nepievērš pietiekamu uzmanību tā "izmisīgajam centienam pastrādāt "Daesh" stila teroraktu", viņš uzskata.

Bijušais EP viceprezidents atzīmē, ka teroraktā varēja ciest ne tikai irāņu opozicionāri, no kuriem liela daļa ir ES dalībvalstu pilsoņi, bet arī pazīstami politiķi, sabiedriskie darbinieki un amatpersonas no dažādām pasaules valstīm, kuras piedalījās Parīzes piepilsētā Villepintē rīkotajā Irānas opozīcijas sanāksmē. Viņu vidū bija agrākais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuljāni, Kolumbijas politiķe un pretkorupcijas aktīviste Ingrīda Betankūra, bijušais Itālijas ārlietu ministrs Džulio Terci, "Ārsti bez robežām" dibinātājs Bernards Kušners un bijušais Kanādas premjers Stīvens Hārpers.

"ES vēlme iesaistīties tālākā sadarbībā ar Irānu bez jebkādiem noteikumiem izskatās padarījusi Eiropu ievainojamāku pret valsts sponsorētu terorismu, ņemot vērā, ka Irāna izmantojusi vieglo pieeju ES valstīm spiegošanas izvēršanai un teroraktu plānošanai, kas apdraud eiropiešu dzīvības. Eiropai nepieciešams mosties. Mums jāseko mūsu mūsu pretizlūkošanas iestāžu un policijas drosmīgajai rīcībai ar pārliecinošu un noteiktu politisku rīcību," uzskata politiķis.

Viņš uzskata, ka Eiropas valstīm jārīkojas, samazinot diplomātisko attiecību intensitāti un jāizraida aģenti, kas saistīti ar Irānas Pretizlūkošanas ministriju, lai novērstu turpmākus teroraktus Eiropā.