Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikšanās laikā Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu Helsinkos piedāvājis sarīkot referendumu prokremlisko kaujinieku kontrolētajā Ukrainas daļā un piekritis publiski neatklāt šo plānu, lai ASV līderim būtu laiks to apsvērt, atsaucoties uz diviem avotiem, kuri ceturtdien piedalījušies slēgtā sanāksmē ar Putinu, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Par nedēļas sākumā Helsinkos notikušo sarunu saturu, pēc kurām Tramps saņēma kritikas gūzmu par spēlēšanu Putina labā, informācija ir trūcīga. Kā atklāja Tramps, starp sarunu tēmām bijusi cīņa pret terorismu, kodolieroči, Tuvie Austrumu, Ziemeļkoreja, Ukraina un citas.
Putins par šo piedāvājumu Trampam pastāstījis svarīgākajiem Krievijas vēstniekiem un augstām amatpersonām Ārlietu ministrijā Maskavā notikušā sanāksmē.
Viens no avotiem atklāj, ka Tramps pieprasījis Putinam nerunāt par referenduma ideju preses konferencē pēc Helsinku samita, lai iegūtu laiku šo ierosinājumu apdomāt.
Putins ierosinājis ar Kremļa svētību un atbalstu Ukrainas austrumos pašpasludināto valstisko veidojumu Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" starptautiskā uzraudzībā sarīkot referendumu par šo teritoriju turpmāko statusu, atklāja "Bloomberg" avoti.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atteicās komentēt, ko Putins samita laikā Trampam teicis par Ukrainu, vien norādot, ka tika diskutēts "par dažām jaunām idejām, pie kurām tiks strādāts".
Paredzams, ka šāds ierosinājums par referenduma rīkošanu prokremlisko spēku kontrolētajā Ukrainas teritorijā negūtu ne Kijevas, ne Rietumu atsaucību.
Jāatgādina, ka Putins par argumentu Krimas aneksijas "likumīgumam" atsaucas uz 2014. gada martā Krievijas okupācijas spēku klātbūtnē sarīkoto starptautiski neatzīto referendumu, kurā vairums pussalas iedzīvotāju izrādījuši vēlmi pievienoties Krievijai.
Pērn Putins parakstīja rīkojumu, ar kuru Krievijā tika atzītas separātistu Doņeckas un Luhanskas "republikās" izdotās pases un citi dokumenti. Separātisti par oficiālo valūtu ir pasludinājuši Krievijas rubli.
ASV un Eiropas Savienība (ES) ir Krieviju apsūdzējušas par kaujinieku un ieroču sūtīšanu uz Ukrainu separātisma atbalstam. Krievija šīs apsūdzības gan noliedz, lai gan Ukrainas austrumos ir fiksēts arī tikai Krievijai raksturīgs bruņojums un Ukrainas spēki vairākas reizes ir sagūstījuši Krievijas karavīrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
