Jebkāda Kosovas sadalīšana vai apmaiņa ar teritorijām ar Serbiju var novest pie kara, piektdien brīdināja Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs, noraidot priekšlikumus, kas izteikti centienos rast izeju no diplomātiskā strupceļa, kādā nonākušas Serbijas un Kosovas attiecības.
Nesen atsākušās Serbijas un Kosovas valdību sarunas, kas notiek ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību, par attiecību normalizāciju, ko ES izvirzījusi kā priekšnosacījumu uzņemšanai blokā.
Tikmēr medijos parādījušies priekšlikumi, ka Kosova varētu apmainīt valsts ziemeļdaļu, kur vairums iedzīvotāju ir serbi, pret Serbijas dienviddaļas apvidu, kur vairums iedzīvotāju ir etniskie albāņi. Izskanējušas versijas, ka Kosova varētu tikt sadalīta albāņu un serbu daļās.
Tomēr Kosovas premjers, atbildot uz žurnālista jautājumu, piektdien pret šiem priekšlikumiem pauda kategoriskus iebildumus. "Sadalīšana man ir karš. Es to saku bez kautrēšanās, un ir bīstami runāt par sadalīšanu," Haradinajs sacīja žurnālistiem. Dienu iepriekš viņš uzstāja, ka nebūs "nekādas sadalīšanas, apmaiņas ar teritorijām vai robežu mainīšana".
Kosova ir bijusī Serbijas province. 1998.-1999. gada Kosovas karš noslēdzās, kad NATO gaisa spēku operācijas rezultātā Serbijas spēki bija spiesti provinci pamest.
Kosovā joprojām dzīvo 120 000 etnisko serbu. Kosovā, kur pavisam ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, albāņi ir absolūtais vairākums. Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī ASV un vairums ES dalībvalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
